«Tā ir 1940.gada mentalitāte»: Pabriks uzskata, ka dronu vajadzēja notriekt

Pabrika vērtējumā šis incidents ir atstājis negatīvu iespaidu gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski.

Iekšpolitiski bija ieguldītas lielas pūles, lai parādītu, ka valsts nopietni pieiet aizsardzībai un netiks pieļauta 1940.gada atkārtošanās (Latvijas vadonis Kārlis Ulmanis 1940.gadā paziņoja, ka "es palikšu savā vietā, un jūs palieciet savās"). "Nu apmēram palieciet savās vietās, viss ir labi, viss ir mierīgi, nesatraucieties. Tas nav pareizi," uzsvēra Pabriks gan vienlaikus atzīstot, ka arī citās NATO valstīs Krievijas droni netika notriekti.

Pabriks atzina, ka saprotamu iemeslu pēc viņam nav zināmas notikušā detaļas, taču viņš uzskata, ka konkrēto dronu šajā ģeopolitiskajā situācijā noteikti vajadzēja notriekt, lai šādi parādītu savu nostāju gan Latvijas sabiedrībai, gan potenciālajiem pretiniekiem.

Vienlaikus viņš atzina, ka Latvijas pierobežā ik pa desmit kilometriem nav novietotas pretgaisa aizsardzības vienības. Ja aizsardzības resors atzina, ka dronu ieraudzījuši jau Baltkrievijā un viņš nolidojis apmēram 100 kilometrus Latvijas teritorijā, tad, zinot "Shahed" ātrumu, tas dod Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) zināmu laika rezervi, skaidroja Pabriks. Viņš uzskata, ka šajā laikā bija iespēja sameklēt uz zemes līdzekļus drona neitralizēšanai. Tāpat laika rezerve dod pietiekami daudz iespējas, lai paceltu Lielvārdē bāzētās NATO lidmašīnas, norāda Pabriks.

Pabriks piekrita, ka drons nebūtu jāiznīcina ar raķetēm no lidmašīnas, bet tas ir neitralizējams ar cita veida ieročiem, piemēram, ar ložmetēju no lidmašīnas. Tāpat šāds lidaparāts ir neitralizējams no zemes ar ložmetējiem, tuvās darbības rādiusa attāluma pretgaisa aizsardzības sistēmu "RBS-70", pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu "Stinger".

Protams, neitralizēšanā ir riski par tā nogāšanas vietu, bet, ko darīt gadījumā, ja "Shahed" būtu nogāzies Rēzeknē vai karavīru nometnē un uzsprādzis, retoriski vaicāja bijušais ministrs.

"Sausais atlikums ir tāds, ka komunikācija nedrīkstēja būt kā 1940.gadā. Komunikācija un praktiskā rīcība bija novēlota un drīzāk atbilstoša 1940.gada mentalitātei. Drons bija jānotriec, lai pretinieks redz, ka mēs neļausim te lidināties, un arī sabiedrotie, lai redz mūsu rīcību. Nevar būt tāda situācija kā Rumānijā, kur ielido drons, izlido cauri, tad pagriežas uz Ukrainu un tur nogalina cilvēkus," uzsvēra Pabriks.