Politiķiem «Latvijas Sabiedriskā medija» valdes atalgojums nešķiet samērīgs

Sabiedrība
LETA 11:18, 28.08.2024 0

Koalīcijas Saeimas frakciju vadība uzskata, ka topošās VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" (LSM) valdes locekļu atalgojums ir nesamērīgs.

 

Topošās VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" (LSM) valdes locekļu atalgojums nav atbilstošs esošajiem apstākļiem, teica "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.

Komentējot publiskajā telpā kritizēto atalgojumu, ko komentējis arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, novērtējot to kā nepieņemamu, vienlaikus apšaubot, vai LSM nepieciešami tik daudz - pieci - valdes locekļi, "Progresīvo" politiķis izteicās: "Protams, redzot šāda veida atalgojumu, rodas daudzi jautājumi."

"Šajā brīdī mums ir jāsaprot, ka svarīgais iemesls, kādēļ situācija budžetā nākamgad ir sarežģītāka nekā iepriekšējos gados ir pieaugušie drošības izdevumi," uzsvēra deputāts, atzīmējot, ka Latvija tagad izmanto maksimālās iespējas aizņemties, lai varētu nosegt un investēt mūsu drošības vajadzībās.

Vaicāts, vai ir izskanējuši rosinājumi pārskatīt valsts kapitālsabiedrību atalgojumu, Šuvajevs teica, ka patlaban koalīcijā tādi priekšlikumi nav izskanējuši, bet "Progresīvie" esot tam atvērti.

"Progresīvo" ieskatā, šis jautājums ir cieši saistīts ar nodokļu politiku. Pēc politiķa vārdiem, ir ļoti svarīgi, ka publiskais sektors spēj piesaistīt profesionāļus, kas ir spējīgi un ar atbilstošām kompetencēm, un atalgojums vienmēr būs viens no faktoriem. Partija vēlas, lai valsts kapitālsabiedrību ierēdņi, ministri, deputāti maksā vairāk nodokļos. Tas, viņaprāt, būtu ilgtermiņa risinājums.

Kā pastāstīja "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, sabiedriskajam medijam ir jābūt neatkarīgam, profesionālam, un tādiem jābūt arī viņu uzraugiem.

Vienlaikus viņš atzina, ka kopējais algu apmērs ir nesamērīgs. "Ir skaidrs, ka šādiem amatiem ir jābūt labi atalgotiem, bet šis jau ir nesamērīgi, jo atalgojums pārsniedz to cilvēku algu apmēru, kuru atbildība ir vēl lielāka," uzsvēra Jurēvics.

Viņš norādīja, ka tuvākajā laikā sazināsies ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (SEPLP), lai gūtu pamatojumu noteiktajam atalgojumam.

"Negribu būt populistisks, sakot, ka algām ir jābūt mazām, taču šāds apjoms arī mani pārsteidz. Tur ir jābūt labam pamatojumam par to, kāpēc atalgojums ir paredzēts tik augsts," teica Jurēvics.

Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis uzskata, ka LSM valdes locekļu atalgojums nav adekvāts.

Tiesa, Rokpelnis norādīja, ka šis nav vienīgais gadījums. Viņš uzskata, ka pašlaik daudzās kapitālsabiedrību valdēs ir pārlieku liels atalgojums.

Kā vēstīts, SEPLP izsludinātajā konkursā uz pieciem topošā LSM valdes locekļu amatiem kopumā pieteikušies 78 kandidāti, bet vislielākā konkurence ir uz valdes locekļa posteni, kas atbildēs par personāla vadību. Valdes locekļiem noteikta mēnešalga 9200 eiro apmērā, savukārt valdes priekšsēdētājam - 10 100 eiro apmērā.

Aprīļa sākumā tika sākta Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana, abām valsts kapitālsabiedrībām saplūstot, lai nodibinātu LSM, kas darbu sāks 2025.gada 1.janvārī.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Uz vienotā Sabiedriskā medija valdes locekļu amatiem izvirzīts 21 kandidāts

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izsludinātajā konkursā uz pieciem topošās VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" (LSM) valdes locekļu amatiem otrajai kārtai izvirzīts 21 pretendents.

Sabiedrība Galīgajā lasījumā skatīs grozījumus valsts valodas stiprināšanai darba tirgū

Plānots, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības, veicot darba pienākumus, izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc svešvalodas zināšanām.

Sabiedrība Atbalsta aizliegumu reklamēt alkoholisko dzērienu cenas vai atlaides

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien pirms trešā lasījuma atbalstīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz Latvijā ieviest aizliegumu alkoholisko dzērienu audio un audiovizuālajās reklāmās reklamēt šo dzērienu cenas vai atlaides.

Sabiedrība CVK piedāvā uzlabot vēlēšanu zīmes. Kā tās izskatīsies?

Par vēlēšanu sistēmu sagatavošanu atbildīgā Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) norāda, ka pašreizējais biļetens ir problemātisks, jo tiek bieži pieļauta kļūda - kādu kandidātu neatbalstot, vēlētājs ievelk rombiņā mīnusu, nevis izsvītro vārdu.

Lasiet arī

Sabiedrība Jelgavas mērs Rāviņš pērn algā saņēmis par 17 800 eiro vairāk

Jelgavas mēra Andra Rāviņa (ZZS) alga par darbu pašvaldībā pagājušajā gadā bijusi 58 500 eiro, kas ir par 17 835 eiro vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskotā amatpersonas deklarācija.

Ekonomika Arodbiedrības rosina noteikt minimālo algu 50% apmērā no vidējās mēneša algas

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) rosina noteikt minimālo algu 50% apmērā no vidējās mēneša algas valstī.

Sabiedrība Perevoščikovs pērn nopelnījis 43 387 eiro

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pagājušajā gadā algā nopelnījis 43 387 eiro, kas ir par apmēram 17,28% mazāk nekā 2022.gadā, kad viņš saņēma 52 452 eiro, liecina viņa valsts amatpersonas deklarācija.

Sabiedrība RTU rektora ienākumi pērn sasnieguši teju 170 000 eiro

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora Tāļa Juhnas ienākumi pērn sasnieguši 168 551 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.