Bijušais NBS komandieris neatbalsta obligāto dienestu sievietēm

Maklakova ieskatā nav pareizi runāt, ka valsts aizsardzība sākas un beidzas tikai Aizsardzības ministrijas un bruņoto spēku atbildības sfērā. Valsts aizsardzība esot jāuztver kā visu ministriju un nozaru pienākums.

Viņaprāt, valsts aizsardzība ir izglītības, ekonomikas, medicīnas un citās jomās, kur katram sabiedrības pārstāvim ir jāveic savs ieguldījums. Demogrāfiskais stāvoklis mūsu valstī ir bēdīgs, jo katru gadu zaudējam iedzīvotājus, proti, dzimstība ir mazāka nekā mirstība, bet, ja sievietes iesaucam obligātā kārtā armijā, tad radīsies risks ar demogrāfiskās situācijas uzlabošanu, norādīja eksperts un atgādināja, ka faktiski galvenais iemesls VAD ieviešanai bija sliktā demogrāfiskā situācija.

Nevar noliegt, ka starp sievietēm ir spēcīgi cilvēki, vienlaikus nav noslēpums, ka vīrieši spēj vairāk paveikt fiziskas darbības, kas ir tik ļoti svarīgas armijas procesā, norādīja Maklakovs.

Bijiušais NBS komandieris arī atgādināja, ka sievietēm Latvijā ir pietiekami plašas brīvprātīgās iespējas militāro prasmju apgūšanā, proti, var pievienoties VAD, profesionālajam dienestam, Zemessardzei, rezervista militārās apmācības kursam, Jaunsardzei. Tāpat no šī gada septembra Latvijā obligātā kārtā visiem vidusskolēniem būs valsts aizsardzības mācība.

Bijušais NBS komandieris īpaši izcēla Zemessardzi, kas efektīvi ļauj savienot militāro prasmju apgūšanu ar civilo profesiju un ģimenes dzīvi. Turklāt Zemessardze darbojas teju katrā novadā.

"Mana galvenā doma ir tāda, ka valsts aizsardzība ir daudz plašāks jēdziens, un sievietēm ir lietderīgāk darboties citās, ne mazāk svarīgās valsts aizsardzībai nepieciešamās jomās. Vienlaikus tās, kuras vēlas apgūt karavīra profesiju, var brīvprātīgi pievienoties armijai," uzsvēra eksperts.

Sabiedrībā nereti domā daudz šaurāk, proti, jāņem rokās šautene, un tikai, tad cilvēks ir gatavs aizsardzībai, norādīja eksperts. Viņš minēja piemēru, ka hipotētiskā scenārija gadījumā pie pirmās krīzes būtu tūkstošiem ievainoto, kurus acīmredzot nāktos aprūpēt taisni lielākoties sievietēm.

Vaicāts, vai nav tā, ka, ņemot vērā Krievijas radītos draudus Latvijai, teju katram sabiedrības pārstāvim būtu lietderīgi iemācīties rīkoties ar ieroci, eksperts atbildēja, ka hipotētiska saspīlējuma gadījumā karotu visa NATO alianse, un viņš ļoti apšauba, ka Latvijas sievietēm masveidā nāktos ņemt rokās ieročus. Tā vietā sieviešu palīdzība būtu nepieciešama citās jomās.

Jau ziņos, ka sieviešu iesaukšana VAD patlaban atbalstu paudis aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) un NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Arī ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kas pati dien Zemessardzē, atbalsta sieviešu iesaukšanu obligātajā VAD.

Sprūds pat TV3 raidījumā "900 sekundes" izteicies, ka optimālākais laiks varētu būt 2028.gads, kad plānots 4000 cilvēku iesaukums.

Tomēr līdz tam ir jāizdara "mājasdarbi". Ir jānotiek diskusijai sabiedrībā, kas jau sākta. "Tas nav tikai koalīcijas jautājums, tas ir politisko partiju, parlamenta un visas sabiedrības jautājums," viņš norādīja.

Otrkārt, ir jāveic visi vajadzīgie priekšdarbi. Jānodrošina valsts aizsardzības dienesta kvalitāte, kas nepārtraukti tiek pilnveidota, atzīmēja Sprūds. Jānodrošina visas rezerves karavīru nepieciešamības, piemēram, ieroči.