Solvjeva norādīja, ka jautājumu par Baraklaja de Tolli statujas demontāžu vairs nav plānots skatīt atkārtoti.
Savukārt vairākus citus no pieminekļiem, kuru demontāžas nepieciešamība sēdē tika izvērtēta, nolemts pārvietot un saglabāt.
Līdz ar to pārvietots un saglabāts tiks piemineklis Andrejam Upītim Kronvalda parkā, piemineklis Moricam Eduardam Zilbertam Kronvalda parkā, piemineklis 1701.gadā kritušajiem Krievijas karavīriem Lucavsalā, piemiņas zīme-akmens Maskavas dārza izveidei Latgales parkā, kā arī Ķeizara akmeņi, kas atrodas Mangaļsalas jūras dambī.
Savukārt par piemiņas akmeni Aleksandram Puškinam Citadeles ielā 7 un pieminekli Mārim Rūdolfam Liepam Aspazijas bulvārī 3 vēl tiks lemts kādā no turpmākajām padomes sēdēm.
Kā ziņots, Barklaja de Tolli pieminekli Esplanādes malā pirmo reizi atklāja 1913.gadā. 1915.gadā Barklaja de Tolli statuju demontēja, bet postaments palika. 2002.gadā pēc uzņēmēja Gomberga iniciatīvas tika uzstādīta atjaunota statujas kopija.
Par pieminekļa uzstādīšanu Rīgas dome lēma 2002.gadā. Pirms lēmuma pieņemšanas tika veikta aptauja, kurā 47,6% iedzīvotāju pauda, ka piemineklis Napoleona kara laika Krievijas karavadonim Barklajam de Tolli Esplanādē ir jāatstāj.
LETA jau rakstīja, ka statuju demontēt rosināja biedrība "Publiskās atmiņas centrs".
Centra ieskatā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 20.pants paredz jebkādas kara propagandas aizliegumu, tāpēc minētās statujas ekspozīcija šobrīd pārkāpj pakta un Satversmes ievada normas.
Centrs rosināja pārvietot tikai, pēc tās ieskata, rusifikācijas politiku reprezentējošo statuju, kas nav oriģināls, nevis 1913.gada Vilhelma Vandšneidera skulptūrai tēlnieka Augusta Folca veidoto Somijas granīta postamentu.
Rīgas Pieminekļu padome jau iepriekš bija skatījusi jautājumu par Barklaja de Tolli pieminekļa aizvākšanu no Esplanādes.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri