• Andis,
  • Zeltīte
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Finanšu ministrs gatavs kompromisiem nodokļu jautājumos

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 16:23, 22.08.2024


Jebkādas nodokļu izmaiņas tiek skatītas kontekstā ar budžeta veidošanas procesu, un, pēc budžeta izstrādes grafika, tas ir jāizskata Ministru Kabinetā 17.septembrī



Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ir atvērts diskusijām un kompromisiem par nodokļu politikas izmaiņām, vienlaikus saglabājot fokusu uz valsts drošību kā valdības noteikto galveno prioritāti un jau sākotnēji nospraustajiem mērķiem - veicināt Latvijas ekonomikas straujāku izaugsmi un mazinās sociālo nevienlīdzību, pavēstīja Ašeradens.

Ministrs skaidroja, ka, ņemot vērā nevienprātību par piedāvāto nodokļu pārskatīšanas scenāriju, tiek turpinātas gan politiskās diskusijas, gan sarunas ar valdības sociālajiem partneriem, lai savstarpējo redzējumu tuvinātu.

Jebkādas nodokļu izmaiņas tiek skatītas kontekstā ar budžeta veidošanas procesu, un, pēc budžeta izstrādes grafika, tas ir jāizskata Ministru Kabinetā 17.septembrī, savukārt 15.oktobrī jāiesniedz Saeimā, līdz ar to šie arī ir nozīmīgākie gala termiņi, kad nonākt pie lēmuma par nodokļu pārskatīšanu, uzsvēra Ašeradens.

Finanšu ministrs atzina, ka katrai sabiedrības grupai - darba devējiem, darba ņēmējiem un dažādu nozaru pārstāvjiem - ir savas prioritātes un savas intereses, taču priekšroka būtu dodama tiem risinājumiem, kas ļautu mazināt izdevumus, turpretim risinājumi, kas radītu izdevumus, tiktu uzklausīti nelabprāt.

"Tieši tādēļ mums ir jāturpina runāt par iespējamiem kompromisiem, jāskatās uz izmaiņām kopumā un jātuvinās vienotam redzējumam," pauda Ašeradens.

Kā ziņots, ar piedāvātajām nodokļu politikas izmaiņām nākamā gada budžetā bija plānots iegūt 116,1 miljonu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā prezentācija par nodokļu pārskatīšanas scenāriju.

Tostarp no šīs summas valsts budžets iegūtu papildu 60,5 miljonus eiro, speciālais budžets iegūtu 50,9 miljonus eiro, savukārt pašvaldību budžets zaudētu 39,9 miljonus eiro. Izdevumu samazināšana valsts un pašvaldību iestādēs dotu 45,8 miljonus eiro, bet ietekme uz valsts budžetu, izpildot likumos noteikto, radītu 1,2 miljonu eiro zaudējumu.

Nodokļu politikas izmaiņu galvenais mērķis ir panākt inflācijas ierobežošanas dēļ sabremzējušās ekonomikas straujāku izaugsmi, teikts scenārijā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatam virza Pudānu

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatam nominējis brigādes ģenerāli, Zemessardzes komandieri Kasparu Pudānu.

Sabiedrība Lai Rīgas reģiona attīstībā notiktu uzrāviens, nepieciešami ieguldījumi

Lai Rīgas reģiona attīstībā notiktu uzrāviens, nepieciešami ieguldījumi, intervijā aģentūrai LETA teica Rīgas vicemērs, Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs un Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības "Rīgas metropole" līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks (NA).

Sabiedrība Sešgadnieku uzņemšanu Rīgas skolās atzīst par atbilstošu Satversmei

Rīgas domes saistošo noteikumu norma par kārtību, kādā sešus gadus veci bērni tiek uzņemti Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu 1.klasēs, atbilst Satversmei, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Sabiedrība Latvijas iegādātās raķetes IRIS-T spēj notriekt arī krievu "Kaļibru" (+VIDEO)

Līdzfinansējums tiks saņemts, pateicoties Eiropas Savienības aizsardzības industrijas kopīgo iepirkumu.

Lasiet arī

Ekonomika Ar nodokļu politikas izmaiņām bija plānots iegūt 116,1 miljonu eiro

Scenārijā paredzēta minimālās algas paaugstināšana 2025.gadā no 700 uz 730 eiro mēnesī, 2026.gadā uz 750 eiro mēnesī, bet no 2027.gada uz 800 eiro mēnesī.

Sabiedrība Ministru kabinetā iesniegta Fiskālo risku deklarācija

Šogad tiek ierosināts fiskālā nodrošinājuma rezervi 2025. – 2027. gadam veidot Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajā minimālajā apmērā, proti, 0,1% no IKP (vidēji ~47 miljonu eiro apmērā), tādā veidā nodrošinot “drošības spilvenu” gadījumiem, kad makroekonomiskie un fiskālie rādītāji novirzās no to plānotajām vērtībām.

Ekonomika Ekonomika stagnē - bezdarbs aug

Pēc Finanšu ministrijas jūnija sākumā atjaunotajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, bezdarba līmenis šogad kopumā būs nedaudz augstāks nekā pērn, veidojot 6,7%, bet 2025.gadā, atjaunojoties straujākai ekonomikas izaugsmei, gaidāma bezdarba līmeņa pazemināšanās līdz 6,3%.

Sabiedrība Aizsardzības izdevumi līdz gada beigām sasniegs 3,2% no IKP

Savukārt 2025.gadā aizsardzības izdevumus FM prognozē 3,3% apmērā no IKP, 2026.gadā - 3,6%, 2027.gadā - 3,5%, bet 2028.gadā - 3,1% no IKP.