VID saņems informāciju par skaidras naudas darījumiem vērtībā virs 750 eiro!

Sabiedrība
VS.LV 14:53, 20.08.2024 0

Varas iestādes vēlas stingrāk kontrolēt skaidras naudas apriti.

 
Foto: LETA

Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", lai efektīvāk uzraudzītu skaidras naudas apriti un veicinātu bezskaidras naudas izmantošanu darījumos.

Grozījumi likumā, kas nodoti publiskai apspriešanai Tiesību aktu projektu portālā, paredz vairākas būtiskas izmaiņas un ir sagatavoti, izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027.gadam iekļautos pasākumus.

Ar grozījumiem Ministru kabinetam tiks deleģēts noteikt gadījumus, kad Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam ir pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu.

Šobrīd likumā "Par nodokļiem un nodevām" ir noteikts tikai viens konkrēts subjekts un gadījums, kad ir iesniedzama sliekšņa deklarācija. Turpmāk VID saņems informāciju par visiem skaidras naudas darījumiem vērtībā virs 750 eiro.

Tāpat plānotie grozījumi paredz, ka kredītiestāžu un pakalpojumu sniedzējiem reizi gadā būs pienākums sniegt informāciju VID par klientu - fizisku personu - skaidras naudas darījumiem, ja to kopējā summa gadā pārsniegs 7000 eiro.

Šobrīd VID saņem informāciju par tām fiziskajām personām, kuru kontu iepriekšējā gada apgrozījuma summa pārsniedz 15 000 eiro.

Tādējādi informācija par skaidras naudas iemaksām kopsakarā ar VID rīcībā jau esošo kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju sniegto informāciju ļaus daudz efektīvāk identificēt izvairīšanās no nodokļu nomaksas riskus un savlaicīgi tos novērst, norāda FM.

Savukārt nodokļu maksātājiem, kuru gada apgrozījums ir virs 50 000 eiro gadā, grozījumi likumā uzliks pienākumu klientiem nodrošināt iespēju par pakalpojumiem un veiktajiem darījumiem mazumtirdzniecībā norēķināties arī bezskaidrā naudā.

Tādējādi plānotais regulējums skars pakalpojumu sniedzējus un mazumtirgotājus, kuriem līdzās jau esošajiem skaidras naudas norēķiniem būs jānodrošina iespēja klientiem norēķināties arī bezskaidras naudas veidā, skaidro FM.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Valdība atbalsta 77 personu uzņemšanu Latvijas pilsonībā

Starp pretendentiem 63% bija krievi, 13% baltkrievi, 5% lietuvieši, kā arī cahurs, armēnis, čečens, ukrainis.

Sabiedrība Ļoti ietekmīgs portfelis

Latvijas pārstāvim Valdim Dombrovskim EK būs dubulta loma. Viņš būs ekonomikas un ražīguma komisārs, kā arī viņam uzticēta īstenošanas un vienkāršošanas komisāra pienākumi. Par šo darba daļu viņš būs tieši pakļauts Leienai.

Sabiedrība Latvijas Radio 1 studijas rekonstrukcijā investē pusmiljonu eiro

Investējot 550 000 eiro, ir pabeigta Latvijas Radio 1 tiešraižu studijas rekonstrukcija.

Sabiedrība Iznīcinātājus debesīs pacēlušais lidojošais objekts izrādījies putnu bars

Šodien Latgalē nenoskaidrotais "lidojošais objekts", kura dēļ debesīs tika pacelti NATO iznīcinātāji, izrādījies putnu bars, paziņo Gaisa spēki (GS).

Lasiet arī

Ekonomika Noraida iniciatīvu par par skaidras naudas aprites nostiprināšanu Satversmē

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien noraidīja iedzīvotāju iniciatīvu par par skaidras naudas aprites nostiprināšanu Satversmē.

Ekonomika Latvijā 17% iedzīvotāju ikdienas norēķinos izmanto skaidru naudu

Latvijā 17% iedzīvotāju ikdienā norēķinus veic skaidrā naudā, kamēr 82% pirkumiem galvenokārt izmanto maksājumu karti, informē "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veikto iedzīvotāju aptauju.

Sabiedrība Tiesības uz skaidras naudas apriti jāieraksta Satversmē! Par to vāc parakstus

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par skaidras naudas aprites ierakstīšanu Satversmē.

Sabiedrība Darba intervijā nebūs pieļaujami jautājumi par svešvalodu zināšanām

Likumprojekts paredz nodrošināt, ka Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī nevarētu darbiniekiem pieprasīt krievu valodas zināšanas, pauž likumprojekta autori, atsaucoties arī uz šobrīd darba tirgū pastāvošo to jauniešu diskrimināciju, kuriem krievu valodas zināšanas nav pietiekamas.