Amatā stājas jaunais Valsts kancelejas direktors Kronbergs

Sabiedrība
LETA 08:43, 12.08.2024 0

Šodien amatā stājas jaunais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

 
Foto: LETA

Valdība līdzšinējo Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāru Kronbergu Valsts kancelejas direktora amatā apstiprināja 23.jūlija sēdē.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) iepriekš norādīja, ka ir izvērtējusi Kronberga iegūto izglītību, pieredzi darbā valsts pārvaldē un vadītāja amatā, kā arī profesionālo pieredzi tiesībpolitikas jautājumu risināšanā un uzskata, ka Kronberga pārcelšana šajā amatā nodrošinās labu pārvaldību un valsts civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi, kā arī veicinās Kronberga profesionālo izaugsmi.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Kronbergs dzimis 1977.gada 6.novembrī Saldū. 2000.gadu sākumā viņš strādājis vairākos uzņēmumos, bet no 2007. līdz 2009.gadam - par Tieslietu ministrijas (TM) Administratīvā departamenta Saimniecības nodaļas vadītāju. No 2009. līdz 2014.gadam viņš bija Tieslietu ministrijas (TM) Administratīvā departamenta direktors.

Savukārt laikā no 2014. līdz 2021.gadam Kronbergs bija TM valsts sekretārs.

2021.gada nogalē Ministru kabinets Kronbergu iecēla par ZM valsts sekretāru.

Kronbergs beidzis biznesa augstskolas "Turība" Juridisko fakultāti, iegūstot profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnēs, un beidzis Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Sociālo zinātņu fakultāti. Tāpat viņš savulaik mācījies Liepājas Emila Melngaiļa mūzikas koledžā.

LETA jau rakstīja, ka aprīļa sākumā, reaģējot uz Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju par kriminālprocesa sākšanu, lai vērtētu bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) speciālo avioreisu izmantošanas tiesiskumu, premjere uzdeva izveidot dienesta pārbaudes komisiju, kuras uzdevums bija dienesta pārbaudē noskaidrot iesniegumā norādīto likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu izdarīšanas apstākļus un izvērtēt amatpersonu rīcību.

Paralēli - maija sākumā - premjere jau izdeva rīkojumu ierosināt disciplinārlietu pret tā laika Valsts kancelejas vadītāju Jāni Citskovski. Šāds lēmums tika pieņemts, "pamatojoties uz dienesta pārbaudes komisijas starpziņojumā konstatētajiem apstākļiem un tiesību normu pārkāpumiem".

Pēc Siliņas ierosinātās disciplinārlietas valdība 9.jūlijā nolēma amatā pazemināt Citskovski, viņam piedāvājot vadīt Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļu, bet viņš no šī piedāvājuma atteicās un atstāja darbu Valsts kancelejā.

Vienlaikus Citskovskis paziņoja, ka vērsīsies tiesībsargājošajās iestādēs saistībā ar mēģinājumiem viņu ietekmēt. "Ir rakstveida materiāls, ir e-pasti ar elektroniskajiem failiem, kur skaidri var redzēt, ko katrs ir rakstījis, kādus viedokļus vēlas paust. Un pēc tam seko mutiska saruna, kur divas Ministru prezidenta biroja amatpersonas, tai skaitā Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa, mēģina mani pārliecināt sniegt vēlamo viedokli, pretī solot nevērtēt manu atbildību," TV3 raidījumā "900 sekundes" iepriekš apgalvoja Citskovskis.

Tikmēr Kļaviņa un citas amatpersonas noliedz Citskovska apgalvojumus par viņu iesaisti speciālo avioreisu lietā.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Rīgā ieradušies Ukrainas bērnu slimnīcas pacienti

Rīgā uz psiholoģiskā atbalsta nometni ieradušies Ukrainas bērnu slimnīcas "Ohmatdyt" pacienti ar vecākiem un ārstiem.

Sabiedrība Panākta vienošanās neapliekamo minimumu pensionāriem nākamgad dubultot

Pensionāriem no nākamā gada neapliekamo minimumu varētu noteikt 1000 eiro apmērā mēnesī, intervijā LTV sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Sabiedrība Rīga aicina saglabāt dzelzceļa staciju «Rumbula»

Ņemot vērā augsto teritorijas attīstības potenciālu nākotnē un lielo loģistikas, tirdzniecības un ražošanas uzņēmumu koncentrāciju, Rīgas vicemērs un Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības "Rīgas metropole" līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks (NA/LRA) aicina Satiksmes ministriju pārskatīt nodomu par Rumbulas dzelzceļa stacijas slēgšanu.

Sabiedrība Valdība atbalsta 77 personu uzņemšanu Latvijas pilsonībā

Starp pretendentiem 63% bija krievi, 13% baltkrievi, 5% lietuvieši, kā arī cahurs, armēnis, čečens, ukrainis.

Lasiet arī