Atstādināšanas laikā Valsts kancelejas direktora pienākumus uzdots pildīt Valsts kancelejas direktora vietniecei juridiskajos jautājumos Inesei Gailītei.
Kā vēstīts, nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).
VK uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir pieļauta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas radījusi papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc VK aplēsēm, radījusi papildu vismaz 323 688 eiro izdevumus ES Padomei.
"Tādējādi nav ievērots Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums," vērtē VK un atzīmē, ka finanšu revīzijā konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar publisko iepirkumu organizēšanu un grāmatvedības uzskaiti.
Kā norāda VK, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vada Citskovskis.
Savukārt Valsts kanceleja uzskata, ka atbildība par bijušā premjera Kariņa lidojumiem ir jāuzņemas premjera birojam.
Valsts kanceleja uzsver, ka Ministru prezidenta dienaskārtības, tai skaitā komandējumu, plānošana ir Ministru prezidenta biroja kompetencē. Līdz ar to Ministru prezidents, konsultējoties ar Ministru prezidenta biroju, pieņem lēmumu par to, kad un ar kādu transportu doties komandējumā un atgriezties no tā. Ministru prezidenta birojs speciālo reisu pasūtīšanai ar komersantiem esot sazinājies tieši. Komersantu piedāvātos speciālos reisus komandējumu vajadzībām Ministru prezidenta birojs izvēlējies un apstiprinājis un tikai pēc tam par izvēlēto risinājumu informējis Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski. Tādējādi informācija par izvēlēto transporta veidu un tā izmaksām pie Valsts kancelejas direktora nonāca tikai tad, kad finanšu saistības Ministru prezidenta birojs bija jau uzņēmies, uzsver Valsts kancelejā.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri