Demogrāfs Ilmārs Mežs atrisina zemā mūža ilguma mīklu Latvijā (+VIDEO)

Sabiedrība
VS.LV 10:18, 15.07.2024 0

1938. gadā īsāks mūžs bija Francijā, Igaunijā, Somijā, Itālijā un Spānijā.

 

Oficiālās statistikas portālā stat.gov.lv ir publicēti vēsturiskie 1924.-1943.gada dati par jaundzimušo paredzamo mūža ilgumu1 Latvijā, sniedzot iespēju aplūkot rādītāju 100 gadu griezumā. Jauniegūtie vēsturiskie dati aprēķināti2 sadarbībā ar Dr.hist. Ilmāru Mežu (vēsturnieks un demogrāfs, Vidzemes Augstskolas pētnieks).

Pirmskara laikā strauji pieauga mūža ilgums

Jauniegūtie dati aptver 20 gadu periodu un raksturo dzīves līmeni Latvijā pirms Otrā pasaules kara. 1924.gadā paredzamais mūža ilgums Latvijā bija 53,1 gads (sievietēm - 56,4, vīriešiem - 49,9). Līdz Otrajam pasaules karam paredzamais mūža ilgums pieauga par septiņiem gadiem un 1938.gadā dzimušajiem tas bija 60,1 gads (sievietēm - 62,9, vīriešiem - 57,1).

Karam sākoties, mūža ilgums strauji kritās un 1943.gadā pietuvojās 1924.gadā noteiktajam. Tāpat kā mūsdienās, sievietēm mūža ilgums bija garāks nekā vīriešiem - vidēji par 5,7 gadiem.

Par 20 gadiem garāks mūžs 100 gadu laikā

Pēc Otrā pasaules kara mūža ilgums saruka, taču jau 1950. gados, pateicoties zinātnes sasniegumiem, tika strauji mazināta zīdaiņu mirstība un paredzamais mūža ilgums atkal pieauga, 1960.gadu sākumā sasniedzot vidēji 70 gadus. Nākamos 30 gadus, par spīti tendencei citur pasaulē, mūža ilgums Latvijā stagnēja okupācijas politikas rezultātā.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas mūža ilgums kļuvis par sešiem gadiem garāks, 2023.gadā sasniedzot 75,5 gadus (sievietēm - 80,4, vīriešiem - 70,4). 2021.gadā Covid-19 pandēmija izraisīja paredzamā mūža ilguma krišanos par 2,5 gadiem, salīdzinot ar 2019.gadu. Savukārt 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu mūža ilgums atkal pieauga - par 1,1 gadu.

100 gadu laikā (1924.-2023.) vidējais paredzamais mūža ilgums ir pieaudzis par 22,4 gadiem - no 53,1 līdz 75,5. Sieviešu mūžs ir kļuvis par 24 gadiem garāks (no 56,4 līdz 80,4), vīriešu - par 20,5 gadiem (no 49,9 līdz 70,4). Pirmskara laikā (1924.-1938.) atšķirība starp mūža ilgumu vīriešiem un sievietēm (sievietes dzīvoja par vidēji 5,7 gadiem ilgāk) nebija tik izteikta kā mūsdienās. Pēdējā desmitgadē sievietes dzīvo par 9 līdz 10 gadiem ilgāk nekā vīrieši.

Ilgākais paredzamais mūža ilgums 100 gadu vēsturē bija 2019.gadā - vidēji 75,6 gadi, arī vīriešiem - 70,8, savukārt sievietēm augstākais rādītājs bija 2023.gadā - 80,4 gadi (2019.gadā - 79,9).

Pirms Otrā pasaules kara Latvijā mūža ilgums bija tuvs Eiropas vidējam

1924.gadā Eiropas valstīs3 jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums svārstījās no 46,3 Spānijā līdz 62,9 gadiem Nīderlandē. Latvijas (53,1 gadi) rādītājs bija zem Eiropas valstu vidējā (56,3 gadi), bet virs par Itālijas, Somijas un Spānijas.

1938.gadā, kad Latvijas jaundzimušajiem bija garākais paredzamais mūžs aplūkotajā laika posmā (no 1924.gada līdz 1943.gadam) - 60,1 gads, Eiropas valstīs vidējais mūža garums bija 61,1 gads. Īsāks mūžs bija Francijā, Igaunijā, Somijā, Itālijā un Spānijā, bet ilgāks Nīderlandē, Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Islandē, Šveicē un Apvienotajā Karalistē, Beļģijā līdzvērtīgs Latvijai - 60,1 gads.

Vīriešiem mūža ilgums viens no zemākajiem Eiropas Savienībā

2022.gadā jaundzimušā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs vidējais paredzamais mūža ilgums bija 80,6 gadi (sievietēm - 83,3, vīriešiem - 79,9). Garākais mūžs bija Spānijā, Zviedrijā, Luksemburgā un Itālijā - vidēji 83 gadi. Paredzamais mūžs zem 76 gadiem bija Lietuvā, Rumānijā, Latvijā un Bulgārijā.

Sievietēm garākais paredzamais mūža ilgums bija Spānijā, Luksemburgā, Francijā, Zviedrijā un Itālijā - vidēji 85 gadi (Latvijā - 79,4 gadi), īsākais mūža ilgums bija sievietēm Bulgārijā - 77,9 gadi.

Savukārt visgarākais mūžs vīriešiem 2022.gadā bija Zviedrijā, Īrijā, Luksemburgā un Itālijā - vidēji 81 gads. No visām ES dalībvalstīm Latvijā un Bulgārijā vīriešu paredzamais mūža ilgums bija viszemākais - attiecīgi 69,4 gadi un 70,6 gadi.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Pēc siltas nedēļas nogales laiks kļūs aukstāks

Brīvdienās gaisa temperatūra Latvijā pakāpsies virs +20 grādiem, bet nākamā nedēļa gaidāma krietni aukstāka, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība Revīzijā konstatē netaisnību slimnīcu finansēšanā un citus būtiskus trūkumus

Slimnīcām ik gadu tiek novirzīti vairāk nekā 700 miljoni eiro jeb 40% no veselības aprūpes budžeta, taču finansējums primāri uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis nodrošina vienlīdzīgu un kvalitatīvu aprūpi, nestrādā slimnīcu sadalījums līmeņos, tarifi ir novecojuši un tiek matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam, turklāt pastāv iekšēja netaisnība finansēšanā, no kā visvairāk cieš augstākā līmeņa slimnīcas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Sabiedrība Alūksnes pilsēta vēlas sev pievienot divus ciematus (+VIDEO)

Pašvaldība aicina novada iedzīvotājus līdzdarboties un izteikt viedokli aptaujā.

Sabiedrība Trešdien daudzviet valstī īslaicīgi līs

Trešdien daudzviet Latvijā gaidāms īslaicīgs lietus, vietām nodārdēs pērkons, prognozē sinoptiķi.

Lasiet arī

Sabiedrība Piedāvā piešķirt subsīdiju ģimenēm mājokļa aizdevuma pamatsummas dzēšanai!

Pašlaik tiek gatavoti normatīvie akti, kas ļaus "Altum" elastīgāk un lielākos apjomos kreditēt jaunās ģimenes mājokļa būvniecībai.

Sabiedrība Latvijā dzīvo 344 tūkstoši bērnu

Vislielākais bērnu īpatsvars 2025.gada sākumā bija galvaspilsētas tuvumā esošajos novados.

Sabiedrība Vecāku organizācija: Politiķi nedrīkstēja noņemt fokusu no demogrāfijas

Valdība kopš 1989.gada, kad sākās dzimstības lejupslīde, nedrīkstēja noņemt fokusu no demogrāfijas jautājumiem, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" uzsvēra vecāku organizācijas "Mammām un tētiem" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Sabiedrība Jaundzimušo skaita krituma dēļ Ķekavā atsakās no jauna bērnudārza būvniecības

Jaundzimušo skaita krituma dēļ Ķekavas dome atteikusies no jauna bērnudārza būvniecības Titurgā, informē Ķekavas novada pašvaldība.