• Ilga
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Atvēl 104 000 eiro latviešu valodas zināšanu pārbaudēm Ukrainas iedzīvotājiem

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 15:10, 09.07.2024


Valdība otrdien nolēma atvēlēt 104 000 eiro, lai vairāk Ukrainas civiliedzīvotāju varētu kārtot latviešu valodas prasmes pārbaudi.


Foto: LETA

Skaidrojot vajadzību pēc papildus valodas pārbaudēm, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauda, ka ukraiņi tās varēs nokārtot ātrākā laika posmā, nekā reģistrējoties regulārajā procesā. Tas savukārt veicinās Ukrainas civiliedzīvotāju integrāciju darba tirgū, samazinot sociālo atkarību no valsts un pašvaldību sociālās palīdzības.

Valsts izglītības satura centrs (VISC) ik gadu valodas zināšanas pārbauda ap 6000 cilvēkiem, nodrošinot vienmērīgu pretendentu izkliedi visa kalendārā gada ietvaros. Šogad pieprasījums no dažādām sabiedrības grupām esot tik augsts, ka rindā var nākties gaidīt ap diviem mēnešiem. Gaidīšanas laiku ietekmējuši arī tie Krievijas pilsoņi, kas nenokārtoja valodas pārbaudi pērn.

Viena pārbaude izmaksā 52 eiro. Pēc IZM aplēsēm, piešķirtais finansējums VISC ļaus šogad nodrošināt papildu valodas prasmes pārbaudes vidēji 2000 ukraiņiem. IZM arī paredz, ka valodas apguves līmeni vēlēsies paaugstināt tie 2000 Ukrainas civiliedzīvotāji, kas jau kārtojuši pārbaudi 2022. un 2023.gadā. Tāpat šogad varētu būt interesenti, kas kārtos pārbaudi pirmo reizi zemākajos valodas prasmes līmeņos.

Atbilstoši IZM sniegtajai informācijai, 2024.gada pirmajā ceturksnī pārbaudi kārtojuši jau vairāk nekā 500 Ukrainas civiliedzīvotāju.

Saskaņā ar VISC datiem pārbaudi no 2022. līdz 2023.gadam kārtoja arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri apguvuši valsts valodu. 2022.gadā pārbaudi pārsvarā pamata līmenī kārtoja 425 Ukrainas civiliedzīvotāji, bet 2023.gadā kārtotāju skaits pieauga līdz 1485.

2023.gadā lielākā daļa kārtoja A1 līmeņa pārbaudi (44%) un A2 līmeņa pārbaudi (43%).


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Karalienes Elizabetes II piemiņai Rīgā notiks pastaiga ar korgiju šķirnes suņiem

Karalienes Elizabetes II piemiņai šodien notiks zibakcija - pastaiga ar korgiju šķirnes suņiem no Brīvības pieminekļa līdz Lielbritānijas vēstniecībai, aģentūru LETA informē pasākuma rīkotāja Gerda Pulkstene.

Sabiedrība Piektdiena būs saulaina un silta

Piektdien visā Latvijā saglabāsies sauss un saulains laiks, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība Kā izvēlēties tualetes podu, ņemot vērā vannasistabas stilu un funkcionalitāti?

Telpas izmēri ir svarīgākais faktors, izvēloties tualetes podu. Jānovērtē, cik lielu vietu tualetes pods var aizņemt vannas istabā, lai tas netraucētu pārvietoties. Tualetes poda izmēriem jāatbilst telpai, pretējā gadījumā tas var ierobežot kustību un padarīt telpu mazāk funkcionālu.

Sabiedrība SEPLP uzdod LTV7 no nākamā gada visu saturu nodrošināt tikai valsts valodā

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) šodien apstiprināja grozījumus Mazākumtautību multimediju platformas koncepcijā, apstiprinot plānu, ka no 2025.gada. 1.janvāra LTV7 saturu nodrošinās tikai valsts valodā, tviterī atklāja padomes loceklis Jānis Eglītis.

Lasiet arī

Sabiedrība Sagatavos 100 jaunus latviešu valodas kā svešvalodas skolotājus

Līdz 2028.gada nogalei varētu sagatavot 100 jaunus latviešu valodas kā svešvalodas skolotājus, lai nodrošinātu mūsdienīgas latviešu valodas mācīšanas metodes pieaugušajiem, paredz noteikumu projekts, ko otrdien pieņēma valdība.

Ekonomika Latviešu valodas aģentūras direktore pērn nopelnīja ap 40 000 eiro

Latviešu valodas aģentūras (LVA) direktore Inita Vītola pagājušajā gadā nopelnīja 38 781 eiro, kas ir par 11 152 eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.

Sabiedrība KM: Saziņa latviešu valodā norisinās pēc būtības oficiālos gadījumos

Saziņa tikai vai pārsvarā latviešu valodā valstī pēc būtības norisinās oficiālos gadījumos - mācību iestādēs, valsts un pašvaldību iestādēs, darbā apspriežu un sanāksmju laikā, kā arī veselības aprūpes iestādēs, secināts Kultūras ministrijas (KM) sagatavotā Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2024.-2027.gadam projektā.