Karstums ceļ elektrības cenas

Jūnijā visā Baltijā turpinājās elektroenerģijas cenu kāpums, mēneša vidējai elektroenerģijas cenai augot par 20,8%. Kā liecina energokompānijas Enefit apkopotā informācija, galvenais iemesls cenu kāpumam ir bijis karstie laikapstākļi. To dēļ saglabājies salīdzinoši augsts enerģijas pieprasījums, taču vienlaikus kritušies atjaunīgās enerģijas, it īpaši hidroelektroenerģijas, ražošanas apjomi, kas veido lielāko daļu no Latvijas zaļās enerģijas bilances.

Jūnijā vidējā elektroenerģijas cena Nord Pool biržas Latvijas reģionā bija 91,64 eiro par megavatstundu, kas ir par 20,8% vairāk salīdzinājumā ar maiju. Lietuvā un Igaunijā vidējās elektroenerģijas cenas saglabājās identiskas kā Latvijā. Enerģijas patēriņš reģionā saglabājās samērā augsts, jo pastāvīgi tika darbinātas dažādas dzesēšanas iekārtas, bet enerģijas ražošanas apjomi nespēja to pietiekami kompensēt. Vienlaikus turpinājās arī dažādi elektroenerģijas starpsavienojumu un spēkstaciju apkopes darbi, kas ierobežo lētākās elektroenerģijas piegādes no Skandināvijas.

"Karstie laikapstākļi ierobežo atjaunīgās enerģijas ražošanu, un Latvijas vēja, hidro un saules enerģijas spēkstacijās iegūtās enerģijas apjoms samazinājās gandrīz četrkārtīgi - no 400 GWh maijā uz 145 Gwh jūnijā. Galvenais iemesls - karstais laiks samazina ūdens apjomu ūdenskrātuvēs. Kombinācijā ar samērā augsto enerģijas pieprasījumu tas parāda, cik nozīmīgu lomu atjaunīgie resursi spēlē attiecībā uz elektrības cenu Latvijā un reģionā. Tiklīdz ir šo jaudu iztrūkums, tā tas rezultējas cenu kāpumā," norāda Enefit juridisko klientu segmenta vadītājs Raimonds Vērdiņš.

Enerģētikas infrastruktūra Baltijas reģionā jūnijā turpināja saskarties ar problēmām, joprojām nedarbojās svarīgais Somijas-Igaunijas starpsavienojums Estlink 2, kā arī uz laiku bija ierobežota elektroenerģijas pārvades jauda starp Zviedriju un Somiju. Tikmēr Somijā tika veikta Olkiluoto-1 kodolreaktora tehniskā apkope, bet Igaunijā notika spēkstacijas 8. bloka remonts. Lietuvas un Zviedrijas starpsavienojuma NordBalt jauda būs ierobežota līdz pat oktobrim, kas turpinās ietekmēt elektrības cenas reģionā brīžos, kad vietējās ražošanas jaudas ir nepietiekamas. Šī elektroenerģijas artērija apgādā Baltijas valstis ar lētāku enerģiju no Skandināvijas, tāpēc uz laiku var nākties meklēt alternatīvus piegādes avotus.

Ilgtermiņa meteoroloģiskās prognozes paredz, ka arī jūlijs būs silts ar gaisa temperatūru līdz pat 1,5°C virs normas un nedaudz paaugstinātu nokrišņu daudzumu. Tādējādi vasaras vidus, visticamāk, būs silts ar mainīgiem laikapstākļiem. Šajā gadījumā vējš un nokrišņi var veicināt atjaunīgās enerģijas ražošanu, tādējādi "atvēsinot" uzkarsušo elektroenerģijas tirgu.