Šā gada sākumā pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Rīgā dzīvoja 674 500 iedzīvotāju, un to skaits gada laikā samazinājies par 0,7%.
Iedzīvotāju skaits galvaspilsētā pastāvīgi samazinās kopš 2017.gada. Tikai 2022.gadā šo tendenci mainīja Ukrainas bēgļu ierašanās. Ukrainas bēgļu faktors noteica arī migrācijas pozitīvo saldo Rīgā 2022.gadā, kad tas sasniedza 14,3 cilvēkus uz 1000 iedzīvotājiem.
Pērn Rīgā bija 378 200 darbaspējas vecuma iedzīvotāju, kas ir par 3000 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Šīs grupas īpatsvars pilsētas iedzīvotāju skaitā saglabājās 62% līmenī.
Bērnu un jauniešu skaits gada laikā nav mainījies un bija 92 400.
Iedzīvotāju skaits virs darbaspējas vecuma Rīgā bija 138 800 jeb 22,8% no kopējā iedzīvotāju skaita.
Vidējais iedzīvotāju vecums Rīgā bija 42 gadi, līdzīgi kā vidēji valstī.
Arī iedzīvotāju etniskais sastāvs galvaspilsētā nav būtiski mainījies, 2023. gada sākumā Rīgā dzīvoja 47% latviešu un 35% krievu.
Savukārt Ukraiņu skaits bēgļu imigrācijas rezultātā palielinājās no 3,5% līdz 4,9%.
Kā ziņots, Latvijā šā gada sākumā dzīvoja 1,872 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 0,6% jeb 11 100 mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri