Latvijas kara jūrnieki devās burā ar NATO sabiedrotajiem (+VIDEO)

Līdz 20.jūnijam Baltijas jūras reģionā norisināsies plaša mēroga ikgadējās starptautiskās militārās mācības "BALTOPS 24". Nacionālos bruņotos spēkus šajās mācībās pārstāvēs Jūras spēki, tostarp Ūdenslīdēju komanda, kuģis A-53 "Virsaitis" un "A-90 Varonis", Speciālo operāciju pavēlniecība un Zemessardze. Mācību norisi atbalstīs Gaisa spēki, Mācību vadības pavēlniecība, Militārā policija, Nodrošinājuma pavēlniecība un Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde.

Latvijas teritoriālajos ūdeņos un Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes atbildības teritorijā, tostarp Kurzemes piekrastē tiks trenētas dažādas taktiskās operācijas ar sabiedroto valstu kuģu, gaisa kuģu un militārās tehnikas iesaisti, tajā skaitā notiks jūras desanta izsēdināšana.

Sauszemes operācijas aktīvās fāzes laikā Ventspils novada Vārves pagastā notiks jūras desanta izsēšanās operācija, savukārt Baltijas jūrā pie Šķēdes militārā poligona notiks kaujas šaušana.

Jūnijā arī Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēki Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) aktivitātes "NORDIC WARDEN" ietvaros pilnveidos sadarbību un savietojamību ar sabiedroto Jūras spēkiem, kā arī piedalīsies klātbūtnes nodrošināšanā Baltijas jūras reģionā. Jūras spēki veiks pastiprinātu patrulēšanu, kritiskās zemūdens infrastruktūras apsekošanu un uzraudzību.

Apvienoto reaģēšanas spēku aktivitātes "NORDIC WARDEN" ietvaros kuģi, gaisa kuģi un personāls no Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalstīm darbosies vairākos apgabalos no Norvēģijas rietumiem līdz Baltijas jūrai, un aktivitāti koordinēs Apvienoto reaģēšanas spēku štābs no Nortvudas Apvienotajā Karalistē. Tā ir turpinājums aktivitātei, kas norisinājās 2023.gada decembrī.

Apvienoto reaģēšanas spēku aizsardzības ministri ir vienojušies aktivizēt JEF "atbildes variantu" ("response option"), kas paredz dalībvalstu Jūras un Gaisa spēku spēju izvietošanu reģionā, sniedzot militāru ieguldījumu kritiskās zemūdens infrastruktūras apsekošanā un uzraudzībā. Apvienotie reaģēšanas spēki bieži rīko plaša mēroga militārās mācības, demonstrējot bruņoto spēku savietojamību, spējas un apņēmību, kas ļauj ātri rīkoties dažādās reģiona drošības situācijās.

Apvienoto reaģēšanas spēku izveide ir Lielbritānijas iniciatīva, par kuras īstenošanu tika paziņots NATO samitā Velsā, kad iniciatīvas dalībvalstu aizsardzības ministri parakstīja nodoma protokolu par šo spēku izveidi. 2014.gada septembrī tika uzsākts darbs pie šo spēku struktūras izveides, uzdevumu un mērķu noteikšanas dalībvalstīm.

2015.gada 30.novembrī Lielbritānijā septiņas valstis - Lielbritānija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Nīderlande un Norvēģija - parakstīja dibināšanas līgumu par Apvienoto reaģēšanas spēku izveidi. 2017.gadā iniciatīvai pievienojās arī Somija un Zviedrija, savukārt 2021.gada aprīlī tai pievienojās Islande.

Latvija ar Lielbritāniju sadarbojas NATO, Apvienotajos reaģēšanas spēkos, Ziemeļu grupā un citos formātos, kuru mērķis ir aizsardzības un atturēšanas spēju stiprināšana.

Latvijas galvenie ieguvumi, iesaistoties Apvienotajos reaģēšanas spēkos, ir sadarbības padziļināšana ar Lielbritāniju, bruņoto spēku spēju attīstība, pilnveidojot praktisko partnerību un attīstot jaunas spējas, kā arī iespēja regulāri piedalīties starptautiskajās militārajās mācībās.