• Egija,
  • Egmonts,
  • Egons,
  • Henrihs,
  • Henriks
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Kiberapdraudējumu līmenis vairs nesasniedz 2022.gadā pieredzēto

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 08:12, 07.06.2024


Latvijā ir augsts kiberapdraudējuma līmenis, tomēr patlaban tas nav tik augsts, kā tas bija 2022.gadā, intervijā aģentūrai LETA atzina informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina.



Viņa akcentēja, ka 2022.gadā kiberapdraudējuma līmenis daudzas reizes pārsniedza iepriekš redzēto līmeni.

"Šobrīd draudu līmenis nav samazinājies visās jomās, bet tomēr esam iemācījušies daudz labāk ar to tikt galā, liela daļa uzbrukumu tiek atvairīti automatizēti, līdz ar to slodze gan mums, gan citām institūcijām pašlaik ir mazāka, bet turpinām intensīvi strādāt," intervijā sacīja Kaškina.

Tāpat viņa norādīja, ka Latvija ir demonstrējusi pārliecinošu kibernoturību, un līdz šim fiksētie uzbrukumi nav radījuši ne būtisku, ne paliekošu ietekmi uz sabiedrību.

Runājot par līdz šim kritiskākajiem periodiem Latvijas kibertelpā, Kaškina sacīja, ka 2022.gada pirmā puse un gads kopumā ir bija viens no kritiskākajiem periodiem.

"Cert-EU" apkopotajā statistikā par valstīm, pret kurām ir tikuši vērsti Krievijas režīmu atbalstošo haktīvistu uzbrukumi, Latvija ierindojās otrajā vietā aiz Polijas absolūtos skaitļos, neskatoties uz valsts lielumu vai interneta resursu daudzumu.

"Tas arī ir viens no pierādījumiem, ka 2022.gadā pārbaudījumi bija ļoti nopietni," akcentēja Kaškina.

Tomēr šobrīd Latvija vairs nav topa augšgalā, jo haktīvistu uzbrukumi ir vienmērīgāk vērsti pret visām NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm, ne vairs izteikti pret Poliju un Baltijas valstīm. Patlaban apdraudējuma raksturs visās Baltijas valstīs ir ļoti līdzīgs.

"Tā kā mēs visi gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā aktīvi atbalstām Ukrainu, tad ir pietiekami liels īpatsvars ar uzbrukumiem no prokrievisko haktīvistu grupām," sacīja Kaškina.

Tāpat arī kiberuzbrukumu daudzumu ietekmē valstu atšķirīgās likumdošanas, politiskie notikumi un dienaskārtība.

"Piemēram, mums Valsts ieņēmumu dienestam deklarācijas var sākt iesniegt 1.martā, un tad arī bija ļoti daudz pikšķerēšanas gadījumu tieši Valsts ieņēmumu dienesta vārdā," skaidroja Kaškina.

Tāpat saistībā ar politiskajiem notikumiem uzbrukumi var būt atšķirīgi un tēmēti tikai uz vienu no Baltijas valstīm, piemēram, ja kāda valsts paziņo par īpašu atbalstu Ukrainai vai nosoda kādas darbības no Krievijas, Baltkrievijas puses, tad arī var sekot lielāki uzbrukumi konkrētai valstij vai konkrētai nozarei.

"Taču ir arī gadījumi, kad Latvija un Lietuva tiek sajauktas, piemēram, [Ukrainas prezidents Volodimira] Zelenska kungs viesojās Rīgā, bet uzbrukumi tika vērsti pret Lietuvu," sacīja Kaškina.

"Cert.lv" ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienība, kuras uzdevumi ir uzturēt vienotu elektroniskās informācijas telpā notiekošo darbību atainojumu, sniegt atbalstu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanā vai koordinēt to novēršanu Latvijas IP adrešu apgabalos un ".lv" domēna vārdu zonā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Latvijā plāno liegt uzturēties arī Baltkrievijā reģistrētām automašīnām

Tieslietu ministrija (TM) šobrīd izstrādā un iesniegs Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai likumprojektu, lai liegtu Latvijā uzturēties Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem, tostarp šķērsot ar šādām automašīnām valsts robežu tranzītā. Jau pašlaik līdzīgs regulējums ieviests attiecībā uz Krievijā reģistrētām automašīnām.

Sabiedrība Rinkēvičs: patiesības mirklis par valdības rīcībspēju gaidāms rudenī

"Patiesības mirklis" par Evikas Siliņas (JV) vadītās valdības rīcībspēju gaidāms pēc vasaras pārtraukuma, pirmdien intervijā TV3 izteicās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Sabiedrība Vidusskolēni izkrituši galvenokārt matemātikas eksāmenā

Optimālā līmeņa centralizētajā eksāmenā matemātikā 15% minimālo kopvērtējuma slieksni nav sasnieguši ap 2700 vidusskolēnu, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) pirmie provizoriskie rezultāti.

Sabiedrība Demogrāfs Ilmārs Mežs atrisina zemā mūža ilguma mīklu Latvijā (+VIDEO)

1938. gadā īsāks mūžs bija Francijā, Igaunijā, Somijā, Itālijā un Spānijā.

Lasiet arī

Sabiedrība NATO kiberdrošības mācības apliecināja Latvijas ekspertu augsto kvalifikāciju

"Liels kiberuzbrukums var ātri pāraugt liela mēroga drošības krīzē".

Kriminālziņas Reģistrēto apdraudēto IP adrešu skaits aprīlī Latvijā pieaudzis par 10,5%

atvijā šogad aprīlī reģistrētas 253 367 kādam kibertelpas apdraudējumam pakļautas unikālās IP adreses, kas ir par 10,5% vairāk nekā 2023.gada aprīlī, liecina informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" publicētā kibertelpas reģistrēto incidentu statistika.

Sabiedrība Aptauja: Latvijā pusei iedzīvotāju trūkst zināšanu par kiberdrošības riskiem

Latvijā gandrīz pusei jeb 49% iedzīvotāju nav zināšanu, kā sevi pasargāt digitālajā vidē, vai arī šīs zināšanas ir nepilnīgas, liecina "Tet" grupā ietilpstošā mācību centra SIA "Baltijas datoru akadēmija" veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.

Kriminālziņas Latvijas kibervidē parādījušies daudzi jauni noziegumu veidi (+VIDEO)

Krāpnieki uzzina ar kādiem sadarbības partneriem uzņēmums strādā un to vārdā uzņēmumam nosūta informāciju.