Vairāk nekā 7 miljonus eiro paredz purvu ekosistēmu atjaunošanai

No minētā finansējuma Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums būs 6 miljoni eiro, bet valsts budžeta līdzfinansējums nedaudz vairāk nekā miljons eiro.

Projektu īstenošanai privātais finansējums tiek paredzēts, ja pasākuma īstenošanai nepieciešamais finansējums pārsniedz maksimāli iespējamo Taisnīgas pārkārtošanās fonda un valsts budžeta līdzfinansējuma apmēru.

Īstenojot projektus tiks atbalstīti biotehniskie, hidrotehniskie un melioratīvie pasākumi, ekotūrisma infrastruktūras izveide un teritoriju labiekārtošana, vides un informācijas piekļūstamības veicināšana, atjaunojamo teritoriju apsekošana un izpēte, sabiedrības informēšanas, izglītošanas, komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi un projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana.

Kā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, purvu teritorijas aizņem aptuveni 10% - 15% no Latvijas teritorijas, no kuriem kūdras ieguve notiek ap 4%. Savukārt jau izstrādātu purvu platības aizņem ap 2% no teritorijas.

Aptuveni 40% no Latvijas kūdras atradņu teritorijām atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Pēdējās desmitgadēs izstrādātās kūdras apjoms Latvijā svārstās no 0,6 līdz 1,2 miljoniem tonnu gadā. 2021.gadā Latvijas teritorijā veikta kūdras ieguve aptuveni 1 242 000 tonnu apmērā, bet 2022.gadā kūdras ieguve notikusi aptuveni 1 469 000 tonnu apmērā.

2022.gadā kūdra eksportēta par aptuveni 294 miljoniem eiro un eksportētās kūdras apjoms pārsniedzis 190 000 tonnu. 2021.gadā kūdras eksports sasniedza 233 miljonus eiro un eksportētās kūdras apjoms nedaudz pārsniedzis 200 000 tonnu.

Bez ekonomiskā potenciāla, purviem ir būtiska loma arī vides kvalitātes un rekreācijas funkcijā. Tie nodrošina sabiedrību ar dažādiem ekosistēmu pakalpojumiem, piemēram, pārtikā lietojamām dabas veltēm, atpūtas un tūrisma iespējām, ūdens regulāciju dabā, aizsardzību pret plūdiem, ar dzīvesvietu putniem, kā arī uzglabājot lielu oglekļa daudzumu.