• Dzintara,
  • Dzintars,
  • Dzintra
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Lubānas mitrājas teritorijā tiek veidots liels vides projekts (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 13:25, 01.12.2024


Tas ir svarīgi tieši ar mitriem zālājiem saistītām putnu sugām.


Dabas aizsardzības entuziasti pēta dzīvi purvā.

Latvijas Dabas fonds pēdējo divu gadu laikā Lubāna mitrāja Grīvu salā ir veicis nozīmīgus darbus, lai atjaunotu teritorijas dabisko ūdens režīmu - aizberot meliorācijas grāvjus vairāk nekā 16 kilometru garumā 160 hektāros ir atdzimusi palieņu pļava ar tai raksturīgo augu, kā arī putnu sabiedrību.

Grīvu sala, kas vēsturiski ir veidojusies kā plaša paliene Aiviekstes, Bolupes un Pededzes satekas rajonā, 20.gadsimta otrajā pusē piedzīvoja daudzu Latvijas mitrzemju likteni - tā tika nosusināta. Meliorācijas rezultātā mainījās palu režīms un līdz ar to arī dzīves vide sugām, kas vēsturiski ir bijušas saistītas ar periodisku applūšanu. Grāvji aizauga ar kokiem, šo plašo palieņu teritoriju padarot ainaviski noslēgtu, savukārt palu ūdeņi notecēja ātrāk. Paliene kļuva nepiemērota putnu sugām, kas ir saistītas ar plašām, atklātām un mitrām zālāju teritorijām.

Šobrīd visā pasaulē skatījums uz mitro teritoriju apsaimniekošanu ir mainījies un tās tiek atjaunotas - gan dabas daudzveidības atdzimšanai, gan kā viens no dabas risinājumiem klimata pārmaiņu mazināšanai. Latvijas Dabas fonds projekta "LIFE MarshMeadows: Integrēta mitrzemju atjaunošana Latvijā un Lietuvā" ietvaros veicis nozīmīgus Grīvu salas atjaunošanas darbus. Dabiskais ūdens režīms atjaunots 160 hektāros, aizberot grāvjus 16,3 kilometru garumā. Meliorācijas grāvju aizbēršana ir ļāvusi mitrajai pļavai atkal kļūt par daudzveidīgu un veselīgu ekosistēmu. Palieņu pļavas arī darbojas kā dabisks palu ūdeņu regulētājs, uztverot un tad pamazām novadot lielus ūdens daudzumus, kā arī veic ūdens filtrāciju. Lai uzsvērtu šādu vietu nozīmi, LDF šogad tieši mitrājus iecēla par gada dzīvotni.

Latvijā palieņu pļavas aizņem aptuveni 8000 hektārus. Viens no lielākajiem šādu pļavu apgabaliem ir Lubāna mitrājs, kur atrodas ap 4700 hektāri palieņu pļavu - tās aizņem desmito daļu no mitrāja kopējās teritorijas. Šīs dzīvotnes ir īpaši svarīgas putniem, jo pēc palu atkāpšanās te ligzdo vairākas retas un aizsargājamas putnu sugas, piemēram, ķikuts, grieze, platknābis un pļavu tilbīte.

"Palienes jau izsenis ir susinātas saimniecisku mērķu vārdā, lai saīsinātu palu sezonas garumu. Šis process ir krietni samazinājis dabas daudzveidību, jo palienēs sugu sabiedrības veidojušās un pastāv tieši, pateicoties periodiskai applūšanai un vietām arī pastāvīgi pārmitriem apstākļiem. Projektā LIFE MarshMeadows ar ūdens līmeņa atjaunošanu mēģinām radīt apstākļus, kas būtu pietuvināti vēsturiskajiem - tādiem, kas pastāvēja pirms meliorācijas. Tas ir svarīgi tieši ar mitriem zālājiem saistītām putnu sugām - ķikutam, pļavu tilbītei, ķīvītei," stāsta Latvijas Dabas fonda ornitologs Jānis Ķuze.

"Vēsturiski Aiviekstes augštecei, kas atrodas Lubāna mitrāja teritorijā, ir bijusi raksturīga plaša palieņu sistēma. Pavasaros Aiviekstes palienes par atpūtas vietu izmantoja caurceļojošie putni, seklajā un siltajā ūdenī nārstoja zivis. Ūdenim atkāpjoties, zivju mazuļi nonāca atpakaļ ūdenstecēs, padarot Aivieksti par zivīm ļoti bagātu upi. Šajās periodiski applūstošajās vietās veidojās īpašas dzīvotnes ar ļoti specifisku augu un dzīvnieku sugu klātbūtni. Pirmos atjaunošanas darbu rezultātus mēs jau varam redzēt - atjaunotajās teritorijās ir izveidojušies jauni ķikutu riesti, te ligzdo pļavu tilbītes un lielā skaitā arī ķīvītes, kā arī ar palieņu zālājiem saistītas pīļu sugas - prīkšķes un platknābji."

Grīvu salas atjaunošanas projekts ir nozīmīgs solis mitro pļavu biotopu saglabāšanā un atjaunošanā Latvijā, kā arī nozīmīgs piemērs, kā sabalansēt dabas aizsardzību un saimniecisko darbību.

"Aizberot meliorācijas grāvjus, teritorijā palielinās palu sezonas ilgums. Neskatoties uz to, Grīvu salā arī pēc ūdens līmeņa atjaunošanas turpinās teritorijas apsaimniekošana ar sezonālu noganīšanu un pļaušanu, kuru veic SIA "Tīravoti" Ivara Silkāna vadībā," stāsta projekta vadītāja Laura Zvingule.

Grīvu salas atjaunošanas darbi tiek veikti projekta "LIFE MarshMeadows: Integrēta mitrzemju atjaunošana Latvijā un Lietuvā" ietvaros. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība un Valsts reģionālās attīstības aģentūra, bet īsteno Latvijas Dabas fonds.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība 22. septembrī atklās jaunāko brīvības atņemšanas vietu Latvijā (+VIDEO)

Jaunais cietums atrodas ārpus Liepājas pilsētas centra uz 30,5 ha liela zemesgabala.

Sabiedrība Ūdens temperatūra peldvietās vietām sasniedz 19 grādus

Atgriežoties vasarīgi siltam laikam, nedaudz paaugstinājusies ūdens temperatūra peldvietās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) un pašvaldību sniegtā informācija.

Sabiedrība Trīs ceturtdaļas tautiešu nezina, cik naudas vajadzēs vecumdienās (+VIDEO)

Sazinieties ar savu pārvaldnieku, lai pārliecinātos, ka izvēlētais plāns atbilst jūsu vecumam.

Lasiet arī

Ekonomika Septembrī un oktobrī Rīgā pieteiktas vēl 19 kruīza kuģu vizītes (+VIDEO)

Mums jau ir apmeklējuši tuvu pie 80 tūkstošiem pasažieru - gandrīz tikpat, cik visa pagājušā gada laikā kopā.

Kriminālziņas Atdod krāpnieku sūtītam kurjeram vairākus tūkstošus eiro

Likumsargi aicina iedzīvotājus piezvanīt saviem tuviniekiem, pirms to ir izdarījis krāpnieks!

Sports Čavars: Lietuvieši, visticamāk, spiedīs uz groza apakšu

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretiniece Eiropas čempionāta astotdaļfinālā Lietuva mačā ar mājiniekiem, visticamāk, spiedīs uz groza apakšu, sarunā ar aģentūru LETA atzina valstsvienības centra spēlētājs Klāvs Čavars.

Kultūra Latviešu valodā iznākusi Roulingas mistiska grāmata (+VIDEO)

Viņas sacerējumi izdoti vairāk nekā 600 miljonu eksemplāru tirāžā.

Pasaule EP galēji kreisie vēlas ierosināt uzticības balsojumu Leienai

Eiropas Parlamenta galēji kreiso frakcija sākusi vākt parakstus par uzticības balsojumu Urzulas fon der Leienas vadītajai Eiropas Komisijai (EK), ko "Kreisie" cer panākt jau oktobra sākumā.

Interesanti fakti ASV tiesa liek «Google» samaksāt 425 miljonus dolāru

ASV federālā zvērināto tiesa trešdien nolēma, ka tehnoloģiju uzņēmumam "Google" ir jāsamaksā apmēram 425 miljoni ASV dolāru par to, ka tas ievācis informāciju no viedtālruņu lietotņu izmantošanas pat gadījumos, ja lietotāji bija izvēlējušies privātuma iestatījumus.