Daugavpils lūdz neaizliegt preču iegādi no Krievijas

Vietvara ir vērsusies Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, paužot savu viedokli par Publisko iepirkumu likuma un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma grozījumu likumprojektiem, kas paredz aizliegumu izmantot Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces un pakalpojumus. Pēc domē paustā, priekšlikumi būtiski ierobežo sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību pašvaldībā.

Pašvaldība vēstulē uzsver, ka ar likumprojektā paredzētiem ierobežojumiem tiks būtiski ietekmēta pašvaldības autonomo funkciju izpilde, jo sabiedriskā transporta pārvadājumu nodrošināšanai SIA "Daugavpils satiksme" vēsturiski izmanto Krievijā ražotos tramvaju vagonus, kā arī vēsturiski ir izmantojusi bijušajā Padomju Savienības telpā saražoto tehniku un rezerves daļas.

"Nosakot pilnīgu atteikšanos no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes precēm un pakalpojumiem, tirgū neesot analogām rezerves daļām, uzņēmums nespēs nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumu ar šo transporta veidu," apgalvo pašvaldībā.

Pilsētā pašlaik sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā tiek izmantoti no 1973. līdz 2023.gadam ražotie tramvaji.

Pašvaldībā apgalvo, ka, lai nodrošinātu veco tramvaju vagonu, kas bija izbūvēti Padomju Savienībā, kā arī Krievijā, ekspluatācijas drošības prasības, kapitālsabiedrība ir spiesta izmantot iepriekš iegādātās detaļas no Krievijas un Baltkrievijas rūpnīcām. Lai gan "Daugavpils satiksme" nepārtraukti meklējot alternatīvos risinājumus, daudzas rezerves daļas neesot iespējams aizstāt ar Eiropas Savienības (ES) ražotām rezerves daļām, jo tās neatbilst bijušās Padomju Savienības tipa un Krievijā ražoto rezerves daļu tehniskajām specifikācijām un ražošanas projektiem.

Kā risinājumu situācijai pašvaldība norāda uz nepieciešamību paredzēt izņēmumus no likumprojektos paredzēto tiesību normu izpildes, nosakot, ka "pasūtītājs, sagatavojot iepirkumu, izvirza prasību pretendentam nodrošināt, lai pasūtījuma izpildē netiktu ietvertas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes preces un pakalpojumi. Minētais regulējums neattiecas uz rezerves daļām transportlīdzekļiem, kas iegādāti līdz 24.02.2022.". Domē pauž, ka ar analoģisku aicinājumu valdībā esot vērsusies arī AS "Pasažieru vilciens", kas saskārusies ar identisku problēmu ritošā sastāva apkopē.

"Daugavpils satiksme", attīstot videi draudzīga sabiedriskā transporta infrastruktūru, ES fondu 2014.-2020.plānošanas periodā īstenoja apjomīgus investīciju projektus par kopējo summu vairāk nekā 73 miljoni eiro ar mērķi veicināt videi draudzīga sabiedriskā transporta izmantošanu un pasažieru skaita pieaugumu tajā. Domē apgalvo, ka, "neparedzot saprātīgo izņēmumu izstrādātajos likumprojektos, uzņēmums būs spiests pakāpeniski samazināt sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanā izmantojamā ritošā sastāva skaitu, nonākot līdz situācijai, ka tā rīcībā nebūs pieejams pietiekošs ritošais sastāvs, ar kuru nodrošināt pašvaldībai deleģētās autonomās funkcijas".

Jau ziņots, ka Saeimā nonākuši opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) deputātu sagatavotie grozījumi Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, kas paredz aizliegt publiskajos iepirkumos Krievijas un Baltkrievijas preces un pakalpojumus.

NA priekšlikums paredz likumā nostiprināt prasību pasūtītājam, sagatavojot iepirkumu, nodrošināt, lai pasūtījuma izpildījumā netiktu ietvertas Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces un pakalpojumi.

Iecerēts, ka grozījumi stātos spēkā nākamā gada 1.janvārī.

Opozīcijas deputāti likumprojekta anotācijā skaidro, ka, neraugoties uz Krievijas brutālo karu Ukrainā, kā arī Baltkrievijas atbalstu agresorvalstij, Latvijā publiskajā iepirkumā joprojām ir sastopamas Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces un pakalpojumi. Tas nozīmējot, ka ar publiskā iepirkuma starpniecību Krievija iegūst līdzekļus, ko izmantot agresijai pret Ukrainu finansēšanai, pauž NA.

Priekšlikuma autors Uģis Mitrevics (NA) aģentūrai LETA klāstīja, ka vecāki nevarot būt pilnīgi pārliecināti, ka "bērnus nebaro ar agresorvalstu ražotām pārtikas precēm", jo skolu ēdināšanu nodrošina ar publisko iepirkumu noteikts ēdinātājs vai piegādātājs.

Pašlaik publiskos iepirkumus reglamentējošie noteikumi nosaka, ka piegādātāji nevar būt sankcionētie uzņēmumi, Krievijā reģistrēti uzņēmumi un personas. Taču nav noteikta prasība izsekot visu preču vai produktu izcelsmi, uzsver deputāts. Piemēram, ja pārtikas produkti tiek piegādāti no vairumtirdzniecības bāzēm, kā pārsvarā notiek, produktu izcelsme netiekot īpaši kontrolēta.