Aizputē nojauks ugunsdzēsēju depo, iedzīvotāji raksta protesta vēstules

Depo īpašniece ir Iekšlietu ministrija un tiešām esot nolēmusi ēku nojaukt, apstiprina Nodrošinājuma valsts aģentūrā. “Pirmkārt, tā ir, tautas valodā runājot, ļoti veca, ļoti nolietota ēka, kurai atlikusī vērtība ir diezgan skumīga. Otrkārt, to nojaucot, izpildīsim Eiropas Savienības projektu prasības par nojaucamo ēku lielumu, tādēļ tāds lēmums,” portālam liepajniekiem.lv skaidro aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Vendija Pikše-Kučma.

Tieši Nodrošinājuma valsts aģentūra ir tā, kas nodrošina Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu darbību nekustamo īpašumu un publisko iepirkumu jomā. “Depo nejauksim tūlīt un tagad, mums sākotnēji jāuzbūvē jauna ēka, uz kuru pārcelt ugunsdzēsējus, lai viņiem ir normālas telpas, kurās strādāt,” saka V. Pikše-Kučma.

Nama vērtību naudā viņa nemin, jo “sāksies kādas spekulācijas”. “Esmu šajā ēkā bijusi pirms daudziem gadiem, un tā jau tad bija bēdīgā stāvoklī. Nodrošinājuma valsts aģentūrai nav bijuši tādi līdzekļi, lai to atjaunotu. Es pat teiktu, ka tas būtu nelietderīgi, jo ēka tiešām novecojusi un ar milzīgiem siltuma zudumiem. Tajā iebūvēts katls, kas pašiem jākurina; naudu, kas aiziet apkurei, varētu izmantot labākiem mērķiem, teiksim, kādas citas ēkas atjaunošanai,” aģentūras pārstāve skaidro.

V. Pikše-Kučma pieļauj, ka vietējiem iedzīvotājiem varētu būt emocionāla piesaiste ēkai, kam blakus ir auguši un dzīvo, bet Iekšlietu ministrijai to uzturēt esot ļoti dārgi. “Tāpēc cenšamies īstenot jaunos projektus un būvēt ēkas, kuras nepārtraukti neprasa ieguldījumus,” viņa paskaidro. VUGD Aizputes postenim top jauna ēka, taču šis objekts ir iekonservēts, līgums ar būvnieku lauzts janvārī. “Objekts tiek apsargāts, bija iepirkums, lai atrastu jaunu būvnieku,” piebilst V. Pikše-Kučma.

Vienas Eiropas prasības pret citām

Aizputnieki savā vēstulē tikmēr norāda, ka pilsētā uzsākuši ēku saglabāšanas un atjaunošanas kursu, un šis princips ir attiecināms uz visām ēkām, jo bez kultūrvēsturiskās vērtības katrai ēkai ir arī materiālā vērtība. Tāpēc, viņuprāt, nojaukt funkcionējošu ēku, kas nepieciešama pašvaldībai, ir publisko līdzekļu izšķērdēšana.

“Ēku konstruktīvajai daļai, ko tagad plāno nojaukt, ir visdārgākā atjaunošanas vērtība. Atdot pašvaldībai tikai zemi ir nesaimnieciski, jo pašvaldībai būs jāatrod lieli līdzekļi, lai uzbūvētu vietā ēku, kas nepieciešama pašvaldības un iedzīvotāju vajadzībām,” uzskata vēstules autori.

Viņiem nepatīk Nodrošinājuma valsts aģentūras skaidrojums, ka tai ir jāpilda Eiropas Savienības prasības, jo šis arguments ir pretrunā aktuālajiem ES un Latvijas zaļā kursa un Jaunā Eiropas Bauhaus principiem, t. sk. atbildīgai resursu izmantošanai. “Pati māja varbūt ir ciešamā stāvoklī, bet iekštelpas tur briesmīgas, esmu tajās bijusi. Viss tieši tā, kā izskatījās padomju laikā; šajā ziņā – īstens vēstures objekts,” norāda aizputniece Sarmīte Berga, kurai lūdzām viņas domas, vai veco depo vajadzētu saglabāt.

Viņai šķiet, ka, pieņemot lēmumu par saglabāšanu, tiešām būtu jāpadomā uz priekšu – kas to uzturēs, kas un ko organizēs, cik tas maksās. Un tādas emocionālas piesaistes ēkai viņai neesot. S. Berga gan teic, ka apspriedusi to ar kolēģi, kas uzsvērusi, ka objekts ir industriāls, tāpēc interesanta pagājuša laikmeta liecība.

Līdzīgi uzskata arī tūrisma speciāliste Signe Pucena, kas domu nojaukt funkcionējošu ēku sauc par absurdu. “To ir jēdzīgi izmantot, vienalga, kādā veidā, kaut par dzīvojamo māju. Varbūt pārņem kāds uzņēmējs…” viņa aicina domāt par to, ka šāda tipa ēkas, kas celtas padomju gados, ar laiku kļūst par vēsturisku vērtību. Portāls skaidroja arī, vai depo būtu nepieciešams pašvaldībai, kā apgalvots publiskajā vēstulē?

“Vēsture tāda, ka sākumā īpašnieks mums piedāvāja ēku pārņemt un tapa domes lēmums, ka piekrītam pārņemt [ugunsdzēsēju depo] Aizputē un arī Priekulē, kur identiska situācija,” atceras Dienvidkurzemes novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Vārna.

“Un tikai tad, kad jau bija sācies [pārņemšanas] process, Nodrošinājuma valsts aģentūra informēja, ka tomēr nevar mums nodot vecos depo, viņiem esot pienākums tos nojaukt. Uz to bija pašvaldības atbilde, ka mēs tam nepiekrītam, bet mūsu nepiekrišana šobrīd nav izšķirošā; varam pārņemt tikai to, ko mums kāds nodod. Pašvaldības pozīcija joprojām tāda, ka ir gatava ēkas pārņemt,” skaidro izpilddirektors, pieļaujot, ka, pārņemot depo, ēku, visticamāk, varētu izmantot pašvaldības saimnieciskajām struktūrām. Taču, kā liecina šī brīža informācija, ēkas liktenis ir izlemts – to tik un tā nojauks, neskatoties uz vietējo centieniem būvi saglabāt.