Ministrs: Šogad situācija slimnīcās «būs ok»

Politiķis klāstīja - lai slimnīcās vēl šogad nonāktu vairāk naudas, esot gana raiti jāvirzās uz priekšu ar Veselības ministrijas (VM) piedāvāto ziņojumu par slimnīcu tīkla pirmajām reformām, kura apstiprināšana ļaušot slimnīcām papildus saņemt kopumā vairāk nekā 25 miljonus eiro.

Pret šīm iecerēm ir iebildusi Latvijas Slimnīcu biedrība, tomēr Abu Meri uzskata, ka kopumā sadarbība ar partneriem VM ir laba, lai arī ir skaidrs, ka nekad nebūs tā, ka ieceres apmierina pilnīgi visus. Viņš iecerējis, ka ministrijas piedāvātās izmaiņas būtu jāpieņem līdz jūnija sākumam.

Abu Meri vērtēja, ka, saņemot šos papildu 25 miljonus eiro, situācija slimnīcās nebūs ideāla, bet "būs ok", jo "šogad viss paliek lētāks", budžetā jau gada sākumā ir iedoti papildu līdzekļi un tie būs pieejami vēl.

Ministrs skaidroja, ka reformu virzīšana ir svarīga, lai "valdībā nesaņemu pārmetumus", ka naudas došanai nav sekojuši efektivitātes uzlabojumi veselības aprūpes sistēmā.

Politiķis atgādināja, ka līdz nākamajam gadam VM plāno izstrādāt jaunu ziņojumu, kur reformas slimnīcu darba organizācijā izstrādātu detalizētāk.

Savukārt pēc divām nedēļām VM sākšot virzīt piedāvājumu par kompensējamo zāļu saraksta paplašināšanu, kam tikšot atvēlēti "15-20 miljoni" eiro.

Kā ziņots, VM ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu par slimnīcu tīkla reformu, kurā ir iekļauti plānotie pasākumi stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pilnveidē, tostarp neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā. Tāpat tajā aktualizētas prasības slimnīcu darbības profiliem un to līmeņiem, iezīmēta reģionālo slimnīcu sadarbības tīkli un noteikts to darbības principus, kā arī noteikta metodisko centru izveide un vadība, kas nodrošinās sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī.

Kā aģentūrai LETA iepriekš sacīja VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, aprīlī ziņojumu plānots virzīt izskatīšanai valdībā, lai jau maijā varētu sākt tā īstenošanu. Viņa uzsvēra, ka nav svarīgi, kur tiek sniegti veselības aprūpes pakalpojumi, taču ir svarīgi, lai būtu komanda, kas tos sniedz.

"Var jau teikt, ka mums [slimnīcām] nav tik daudz pacientu, visu var izdarīt viens ārsts, bet ārstam ir sava kompetence, māsai - sava. Pacientam ir svarīgi, lai tas pakalpojums kopumā ir. Mēs nevaram pieļaut, ka, teiksim, lielā slimnīcā pacientu apkalpo komanda, bet laukos tikai māsa vai ārsts. Tas nebūtu godīgi pret pacientiem," uzsvēra Janka.