Jaunu valodas standartu ieviešana Latvijā nedrīkst būt subjektīva, uzskata Arturs Krastiņš, Valsts valodas centra Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta vadītājs, direktora vietnieks attīstības jautājumos.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija sēdē izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus "Iekļaujošas valodas ceļvedis" un secināja, ka:
-šis ir vienas autores subjektīvs viedoklis, kurš nav ne aprobēts, ne saskaņots ar kādu no kompetentajām institūcijām - Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisiju, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju vai Latviešu valodas aģentūru;
-ceļvedis veidots, mehāniski apkopojot dažādos avotos pieejamo informāciju par iekļaujošu komunikāciju citās valodās un nekorektā veidā tos attiecinot uz latviešu valodu kopumā un atsevišķiem tās funkcionālajiem stiliem;
-ceļvedī sniegtie ieteikumi izvairīties no noteiktu vārdu un frāžu lietošanas latviešu valodā, kas pamatoti ar apgalvojumu "cieņas, iecietības, pieklājības un iejūtības valodā nevar būt par daudz", vērtējami ārkārtīgi kritiski. Tie drīzāk uzskatāmi par vārda brīvības ierobežojumu un pat veselā saprāta apdraudējumu, jo piedāvā aizstāt vairākus latviešu valodā lietotus jēdzienus, terminus un nosaukumus ar formas un nozīmes ziņā neatbilstošiem apzīmējumiem;
-cieņpilna attieksme pret citām personām nav panākama ar šāda veida vadlīnijām un valodas manipulāciju, jo cieņa ir audzināšanas, attiecību un situācijas noteiktās pieklājības jautājums, savukārt iekļaujošajai pieejai jābūt tādai, kas nedeformē valodas struktūras un pasaules uztveri.
Iepriekš publiskajā telpā izplatītajā Aigas Veckalnes materiālā it īpaši bija teikts sekojošais:
"Iekļaujošas valodas centrā ir cilvēks. Tā izvairās no cilvēku pazemināšanas, diskriminācijas, aizspriedumiem invaliditātes vai citu diagnožu dēļ. Vienmēr izvērtē, vai citu slimība un invaliditāte ir jāmin vispār".
"Izvairies no: diagnozes minēšanas lamuvārda nozīmē: “daunis”, “šizofrēniķis”, “psihs”, “trakais”, “idiots” utt.; frāzes “piekalts ratiņkrēslam”; cilvēku ar invaliditāti raksturošanas, sakot, ka viņi ir “drosmīgi”, “iedvesmojoši” utt.
"Dzimumneitrāla valoda ir veids, kā izvairīties no vārdiem un frāzēm, kas varētu izslēgt, diskriminēt vai pazemot. Tā mazina dzimumu stereotipus un veicina dzimumu līdztiesību".
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri