• Lolita,
  • Vitolds
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Skolas krievu valodas vietā varētu piedāvāt apgūt vācu, franču un spāņu valodu

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 21:25, 09.04.2024


Skolas krievu valodas vietā kā otro svešvalodu varētu piedāvāt apgūt vācu, franču un spāņu valodu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktā aptauja.



Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijā otrdien skatīja jautājumu par skolotāju sagatavošanu darbam skolās.

IZM marta sākumā aptaujāja 450 izglītības iestādes par to iespējām nodrošināt citas otrās svešvalodas apguvi krievu valodas vietā no 2026.gada 1.septembra.

Vairums skolu krievu valodu plāno aizstāt ar vācu valodu - šādu atbildi sniegusi 401 izglītības iestāde. 91 skola plāno nodrošināt franču valodas apguvi, bet 79 - spāņu valodu.

Skolu gatavība mācīt citu otro svešvalodu, ne krievu valodu, atšķiras, atzina IZM. Ir skolas, kurās jau no šī mācību gada sākta pakāpeniska krievu valodas kā otrās svešvalodas nomaiņa ar franču vai vācu valodu. Savukārt citās skolās valda neziņa, vai pāreju uz otrās svešvalodas nomaiņu netraucēs svešvalodu pedagogu trūkums. Izglītības iestādes uztrauc arī lielais skolēnu skaits, kas šobrīd apgūst krievu valodu.

IZM šogad plāno iepirkt papildu kvalifikācijas kursus pedagogu sagatavošanai. Tam varētu tikt iztērēti ap 130 000 eiro. Starp iecerētajām jomām ir arī otrā svešvaloda - vācu valoda, franču valoda un spāņu valoda. 2023.gadā otrās svešvalodas skolotāja kvalifikāciju ieguva 17 pedagogi.

Par svešvalodu skolotāju varētu strādāt arī personas, ieguvušas sertifikātu pēc programmas, kas saskaņota ar IZM, paredz ministrijas iecerētie Ministru kabineta grozījumi. Programmu būs jāizstrādā un jāīsteno ārvalstu institūcijām Latvijā, kurām ir izglītojoša funkcija.

IZM ir vienojusies ar Valsts valodas centru par to, kā tiek interpretētas likuma normas par nepieciešamajām valodas zināšanām, lai pasniegtu otro svešvalodu. Piemēram, franču valodas skolotājs varēs nepārvaldīt latviešu valodu nepieciešamajā līmenī. Tā vietā skolotājs saziņā ar skolēniem izmantotu franču vai angļu valodu. Ja komunikācijā ar skolēniem radīsies grūtības, skolai būs jāmeklē risinājumi.

Otrās svešvalodas apguve skolās ir obligāta, bet izglītības iestāde pieņem lēmumu, kādas valodas stundas tā nodrošinās.

Pašlaik Latvijas skolēni no skolas gaitu uzsākšanas kā pirmo svešvalodu apgūst angļu valodu, bet līdz ar sākumskolas beigām sāk apgūt otro svešvalodu. Teorētiski kā otro svešvalodu bērni var apgūt vācu, franču un citas valodas, bet praksē visbiežāk mācīta tiek krievu valoda, jo skolās trūkst citu valodu pedagogu. Krievu valodu, pēc ministrijas rīcībā esošiem datiem, kā otro svešvalodu apgūst gandrīz pusē Latvijas skolu. Daļā izglītības iestāžu netiek piedāvāta alternatīva krievu valodas apguvei.

Pērn gada sākumā ministrija veica aptauju par otrās svešvalodas izvēles un apguves nodrošināšanu 315 Latvijas skolās, kurās saskaņā ar Valsts izglītības un informācijas sistēmas datiem kā otrā svešvaloda tiek mācīta tikai krievu valoda. No kopumā 307 skolām, kas aizpildīja aptauju, 252 nenodrošina skolēniem izvēles iespējas pamatizglītības posmā apgūt kādu no ES valstu oficiālajām valodām kā otro svešvalodu. 135 izglītības iestādes norādījušas, ka iemesls tam ir pedagogu trūkums, savukārt 129 skolās jau vēsturiski tiekot piedāvāta tikai tā valoda, kas nav ES oficiālā valoda.

Kā pauž ministrija, "būtiski palielinoties pieprasījumam pēc ES valodām", kā arī ņemot vērā krievu valodas nozīmes un lietojuma samazināšanos, tā saņēmusi vairāku vecāku iesniegumus ar aicinājumu skolās kā otro svešvalodu nodrošināt kādu no ES valodām.

IZM piedāvā no 2026./2027.mācību gada no skolām prasīt, ka pamatizglītības pakāpē kā otrā svešvaloda skolēniem pakāpeniski ir jāpiedāvā viena no Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Krievu valoda starp šādām valodām nav.

Projekts paredz pakāpeniskas pārejas īstenošanu, svešvalodas apguvei 5.klasē atvēlot lielāku stundu skaitu nedēļā, nekā tas ir patreiz no 4.klases. 2027./2028. mācību gadā otras svešvalodas apguve būtu īstenojama 5. un 6.klasē, 2028./2029. mācību gadā - 5., 6. un 7.klasē, 2029./2030. mācību gadā - 5., 6., 7. un 8.klasē, bet 2030./2031.mācību gadā visā pamatskolas posmā (5.-9.klasē).

Tiem skolēniem, kuri līdz 2025.gada 1.septembrim būs uzsākuši otrās svešvalodas apguvi, kas nav viena no ES vai EEZ oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, skolām būs jānodrošina tās apguvi līdz pamatizglītības posma beigām. Tas attieksies arī uz krievu valodas kā otras svešvalodas apguvi.

Savukārt skolēniem, kuri 2025.gada 1.septembrī uzsāks mācības 4. klasē, otrās svešvalodas apguve 2025./2026. mācību gadā netiks īstenota, lai būtu iespējams nodrošināt pārejas ieviešanu otrās svešvalodas apguves uzsākšanai no 5.klases.

Vienlaikus publiskajā apspriešanā saņemts netipiski daudz fizisko personu iebildumi pret IZM ieceri. Divu nedēļu laikā tika saņemti vairāk nekā 300 fizisko personu un dažādu biedrību pārstāvju viedokļi, vairums no tiem ir pret pakāpenisku atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas pamatizglītībā.

Iebildumi galvenokārt tiek pamatoti ar uzskatu, ka nedrīkst bērnus ierobežot apgūt viņu dzimto valodu, kā arī tiem pašiem vajadzētu izlemt, kuru valodu apgūt. Tiek arī uzsvērts, ka nedrīkst pieņemt izvēli atteikties no krievu valodas politisku apsvērumu dēļ. Šādu ministrijas ieceri atsevišķi iebilduma iesniedzēji sauc par "krievvalodīgo genocīdu Latvijā".


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Gada sākumā Latvijā dzīvojuši 180 455 nepilsoņi

Gada sākumā Latvijā dzīvojuši 180 455 nepilsoņi, 1 719 396 pilsoņi un 141 702 ārzemnieki, liecina Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē prezentētā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informāciju.

Sabiedrība Policija aicina pieteikties pretterorisma vienībā «Omega» (VIDEO)

Valsts policijas (VP) pretterorisma vienība "Omega" aicina pieteikties pretendentus, kuri nākotnē sevi redz drosmīgā profesijā un vienības sastāvā.

Lasiet arī

Sabiedrība Aptauja: kādas skolas ir piemērotas skolēniem un vecākiem Latvijā (+VIDEO)

Kā nozīmīgus izvēles kritērijus min profesionāli skolotāji.

.

Sabiedrība Visiem Ukrainas bēgļu bērniem turpmāk būs jāmācās arī Latvijas skolās

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno noteikt obligātu prasību no nākamā mācību gada visiem Ukrainas bēgļu bērniem apmeklēt Latvijas izglītības iestādes, informēja IZM.

Sports LOK prezidents Buks vaino Čakšas komandu par politiska spiediena izdarīšanu

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Jānis Buks vaino Izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai pietuvinātas personas par politiska spiediena izdarīšanu, trešdienas vakarā vēstīja Latvijas Televīzija (LTV).

Sabiedrība 3045 pedagogi izmantojuši atbalsta pasākumus pārejai uz mācībām latviešu valodā

Atbalsta pasākumus pārejā uz mācībām valsts valodā 2023.gadā izmantojuši 3045 pedagogi, tai skaitā 1216 pirmsskolas pedagogi, liecina Latviešu valodas aģentūras (LVA) apkopotie dati.