Viņa atgādināja, ka mediju pamatnostādnes ir politikas plānošanas dokuments, kuram klāt nāks arī rīcības plāns, kuru sabiedriskajai apspriešanai varētu nodot vasarā. Viņa paskaidroja, ka mediju pamatnostādnēs tiek definēti sasniedzamie mērķi, kā arī pamatprincipi tam, kādai jābūt mediju videi.
Logina akcentēja, ka mediju videi jābūt drošai, kvalitatīvai, stiprai un neatkarīgai.
Viens no mērķiem, kas noteikts mediju pamatnostādnēs ir latviskāka mediju vide. Viņa norādīja, ka latviskāku mediju vidi var veicināt dažādi, piemēram, piemērojot latviešu mūzikas kvotas, veicinot vairāk reklāmu latviešu valodā un citos veidos.
Viņa paskaidroja, ka, veidojot mediju pamatnostādnes, notikušas konsultācijas ar mediju pārstāvjiem, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (SEPLP), Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) un citiem iesaistītajiem.
Sabiedriskā apspriešana notiks Tiesību aktu portālā (TAP). Logina pieļāva, ka pēc sabiedriskās apspriešanas, ja tiks saņemti argumentēti iebildumi, pamatnostādnēs varētu tikt veiktas arī kādas izmaiņas.
Izstrādājot pamatnostādnes ņemti vērā dažādi starptautiskie notikumi, informācijas tehnoloģiju attīstība, piebilda Logina.
Marta sākumā ziņots, ka Kultūras ministrijā (KM) turpinās darbs pie mediju pamatnostādņu izstrādes, kurās tiks noteikta lielāka redakcionālā atbildība un spēja profesionāli izvērtēt redakcionālos lēmumus jeb pašregulācija.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri