Siliņa ES valstu līderus mudina iekļaut mangāna rūdu sankcijās pret Krieviju

Siliņa tviterī raksta, ka sanāksmē uzsvērusi Latvijas nostāju par nepieciešamību iekļaut mangāna rūdu sankcijās pret Krieviju un uzrunājusi arī mūsu reģiona valstu un valdību vadītājus par kopīgu atbalstu izejvielas tranzīta pārtraukšanai.

Vienlaikus premjere ir sasaukusi Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomi uz sēdi 28.martā, "lai atklātā sarunā ar nozari pārrunātu neizbēgamo nepieciešamību nozarei pārorientēties uz jauniem tirgiem".

Siliņa iepriekš pauda, ka, ja Latvijai neizdosies panākt mangāna rūdas un alumīnija oksīda iekļaušanu ES sankciju sarakstā, tad valdība meklēs citus risinājumus.

Taujāta, vai valdība paralēli varētu lemt arī par risinājumiem nacionālā līmenī, Siliņa atbildēja, ka vislabāk būtu, ja Eiropas Komisija un ES varētu ātri pieņemt 14.sankciju pakotni ar vienādiem nosacījumiem visā Eiropā. Vienlaikus, ja neizdosies panākt vienošanos Eiropas līmenī, tad "tiks meklēti citi risinājumi".

"Mērķis ir nenogādāt Krievijā to komponenti, kas palīdz viņu ekonomikai un militārajai mašinērijai. Mēs esam reaģējuši uzreiz, prasot Eiropas līmeņa lēmumu. (..) Mums nav jāgaida uz gariem diskusiju laikiem. Prasīsim, lai tas notiek pēc iespējas ātrāk. Ja kaut kas aizķersies, tad rīkosimies arī nacionāli," iepriekš sacīja Siliņa.

LETA jau vēstīja, ka pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Kā vēstīja laikraksts "Postimees", kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju.

Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.

Kā liecina "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.

Latvijas valsts dzelzceļa kompānija "LDz Loģistika" ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju. Kompānija jau 2018.gadā sāka pieņemt kuģus, kas veda mangāna rūdu no Āfrikas. Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam, tādu kravu apjoms krasi pieauga. Pieprasījuma dēļ mangāna cena ir pieaugusi no 150 ASV dolāriem pirms kara līdz 300-350 ASV dolāriem par tonnu.

Starptautiskās sankcijas neaizliedz mangāna rūdas pārvadājumus uz Krieviju.

VAS "Latvijas dzelzceļš" iepriekš paudis gatavību ievērot jebkādus valsts turpmākus lēmumus.