Savukārt 18% aptaujāto pēdējā pusgada laikā ir izdevies uzkrājumus palielināt.
Vienlaikus aptaujā secināts, ka gandrīz katrs ceturtais respondents pēdējo sešu mēnešu laikā bijis spiests izmantot "drošības spilvenu" ikdienas tēriņu segšanai.
Vairāk tērēt esošo uzkrājumu ziemas mēnešos nācās sievietēm - "drošības spilvens" saruka 25% sieviešu un 21% vīriešu. Starp vīriešiem ir arī mazāk to, kuriem vispār nav uzkrājuma - attiecīgi 24% vīriešu un 27% sieviešu.
Izmantot uzkrājumu vairāk bijuši spiesti gados jaunāki respondenti, kā arī iedzīvotāji vecumā virs 60 - "drošības spilvens" saruka 26% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kā arī katram ceturtajam iedzīvotājam vecumā no 60 līdz 74 gadiem. Savukārt palielināt uzkrājumu spējuši iedzīvotāji galvenokārt vecumā no 18 līdz 39 gadiem.
Aptaujas dati parāda, ka visbiezāk uzkrājumu nav iedzīvotājiem 40-49 gadu vecuma grupā, kur uz to norādījis katrs trešais aptaujātais. Savukārt vismazāk to, kuriem nav "drošības spilvens" ir starp vecāka gada gājuma cilvēkiem - uzkrājums nav 21% iedzīvotāju virs 60 gadiem.
Vērtējot pēc ienākuma līmeņa, vismazāk to, kuriem "drošības spilvens" saruka, ir starp iedzīvotājiem ar ienākumiem no 1000 līdz 1250 eiro un virs 1500 eiro, visvairāk - starp tiem, kas pelna no 350 līdz 1000 eiro. Šajā kategorijā arī apmēram katram trešajam uzkrājuma nav vispār. Vienlaikus katrā ienākumu grupā ir iedzīvotāji, kuri pēdējā pusgada laikā ir varējuši uzkrājumu palielināt.
Latvijas iedzīvotāju aptauju 2024.gada martā veica uzņēmums "Norstat Latvija". Tajā piedalījās 1011 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri