• Andis,
  • Zeltīte
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Visauglīgāk LU strādā fizikas un astronomijas jomā (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 17:16, 12.03.2024


"Vairums no realizētiem pētījumiem ir starptautiski augstu novērtēti", - pauž prorektors.


Universitātes kvantu laboratorijā.

Latvijas Universitāte sasniegusi līdz šim lielāko zinātnisko publikāciju apjomu, kas ir unikāls ne vien universitātes, bet arī visu Latvijas zinātnisko institūciju vidū, liecina zinātnisko publikāciju bibliogrāfiskās un citēšanas informācijas datubāze “Scopus”. Apkopotie dati liecina – kopš 2017. gada LU pētnieku publikāciju un citējamības apjoms arvien pieaudzis: no 646 publikācijām 2017. gadā līdz 1098 publikācijām 2023. gadā. Turklāt pēdējos trīs gadus publikāciju skaits pārsniedz tūkstoti.

Augstvērtīgākās zinātniskās publikācijas, kuras ir pirmā un otrā kvartilē, LU pērn bijis vairāk nekā puse – 728. Arī augstvērtīgo publikāciju skaits ir dubultojies pēdējo četru gadu laikā – 2019. gadā LU bija 363 publikācijas. Tas ir rādītājs, pēc kura LU strauji tuvojas 350 labākajām universitātēm pasaulē.

“Mēs pamatoti lepojamies, ka vairums no LU realizētiem pētījumiem ir starptautiski augstu novērtēti, un pirmo divu nozīmīguma kvartiļu žurnālos mums ir vairāk rakstu nekā kaimiņvalstu universitātēs,” norāda LU prorektors dabas, tehnoloģiju un medicīnas zinātņu jomā Valdis Segliņš.

Visvairāk publikāciju bija fizikā un astronomijā, materiālu zinātnē un inženierzinātnēs. Ražīgākie publikāciju autori – LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Anatolijs Popovs un Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors Mārcis Leja. Pētījumu rezultātu publicēšana zinātniskajos žurnālos ir neatņemama pētnieka profesionālās darbības sastāvdaļa. Zinātnisks pētījums ir paveikts un sekmīgs tikai tad, ja tā rezultāti ir publicēti. Nozīmīgs ir publikāciju veids un žurnāla kvalitāte starptautiskā vērtējumā ar noteiktu indeksu un piederību citējamības kvartilēm. Tas nošķir lokālpublikācijas un vietējās ziņas no pasaules zinātnes tribīnes. Žurnālu un citu izdevumu veidotājiem (redakcijām, izdevniecībām, apgādiem u.c.) ir jāizpilda konkrēti kritēriji, lai izdevumi tiktu iekļauti un indeksēti datubāzē “Scopus”.

“Scopus” ir izdevniecības “Elsevier” daudznozaru zinātnisko publikāciju bibliogrāfiskās un citēšanas informācijas datubāze, kas satur ierakstus par vairāk nekā 21 000 žurnāliem, 86 000 e-grāmatām un 6,8 miljoniem konferenču materiālu, 16,5 miljoniem zinātnisko publikāciju, 134 miljoniem citējamību, kā arī 27 miljoniem patentu. Scopus pieejami arī rakstu kopsavilkumi un iespēja lejupielādēt rakstu pilnos tekstus no izdevēju pilnteksta datubāzēm, piemēram, “ScienceDirect”, “SAGE Journals” un citām.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Pērn Latvijā adoptēti 77 bērni

Pērn Latvijā adoptēti 77 bērni, kas ir par deviņiem mazāk nekā gadu iepriekš, informē Labklājības ministrija (LM).

Sabiedrība Aptauja: Gandrīz trešdaļā skolu finansējums mācību līdzekļiem nav pieaudzis

Gandrīz trešdaļā skolu skolu finansējums mācību līdzekļiem šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav pieaudzis un ir palicis nemainīgs, 4,4% - tas ir samazinājies, bet 38,7% - pieaudzis, secināts izdevniecības "Skolas Vārds" veiktajā izglītības iestāžu vadītāju aptaujā.

Sabiedrība Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatam virza Pudānu

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatam nominējis brigādes ģenerāli, Zemessardzes komandieri Kasparu Pudānu.

Sabiedrība Lai Rīgas reģiona attīstībā notiktu uzrāviens, nepieciešami ieguldījumi

Lai Rīgas reģiona attīstībā notiktu uzrāviens, nepieciešami ieguldījumi, intervijā aģentūrai LETA teica Rīgas vicemērs, Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs un Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības "Rīgas metropole" līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks (NA).

Lasiet arī

Interesanti fakti Latviešu pētnieces atgriezušās no ekspedīcijas Arktikā

Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) mikroplastmasas pētniecības grupas zinātniskās darbinieces atgriezušās no ekspedīcijas Svalbāras salu arhipelāga, Norvēģijā, kur pētīha tur esošo mikroplastmasas piesārņojumu, informē LHEI vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča.

Interesanti fakti Kosmosa pētnieki no Ventspils veikuši svarīgu atklājumu (+VIDEO)

Matemātiskajā modelī pētīta molekulu spēja sasalt uz mikroskopiskiem minerālu putekļiem.

Interesanti fakti Kaut kas neparasts notiek ar Zemes atmosfēras polārajiem virpuļiem

Dienvidu polārais virpulis var drīzumā sabrukt, kas var izraisīt pēkšņas un radikālas laikapstākļu izmaiņas.

Sabiedrība Piebalgā pēc 87 gadiem tiek pētīta latviešu antropoloģija (+VIDEO)

Ir atrastas jau četras sievietes, kuras tika mērītas tālajā 1937. gadā.