• Bernedīne,
  • Biruta,
  • Mairita
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Visauglīgāk LU strādā fizikas un astronomijas jomā (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 17:16, 12.03.2024


"Vairums no realizētiem pētījumiem ir starptautiski augstu novērtēti", - pauž prorektors.


Universitātes kvantu laboratorijā.

Latvijas Universitāte sasniegusi līdz šim lielāko zinātnisko publikāciju apjomu, kas ir unikāls ne vien universitātes, bet arī visu Latvijas zinātnisko institūciju vidū, liecina zinātnisko publikāciju bibliogrāfiskās un citēšanas informācijas datubāze “Scopus”. Apkopotie dati liecina – kopš 2017. gada LU pētnieku publikāciju un citējamības apjoms arvien pieaudzis: no 646 publikācijām 2017. gadā līdz 1098 publikācijām 2023. gadā. Turklāt pēdējos trīs gadus publikāciju skaits pārsniedz tūkstoti.

Augstvērtīgākās zinātniskās publikācijas, kuras ir pirmā un otrā kvartilē, LU pērn bijis vairāk nekā puse – 728. Arī augstvērtīgo publikāciju skaits ir dubultojies pēdējo četru gadu laikā – 2019. gadā LU bija 363 publikācijas. Tas ir rādītājs, pēc kura LU strauji tuvojas 350 labākajām universitātēm pasaulē.

“Mēs pamatoti lepojamies, ka vairums no LU realizētiem pētījumiem ir starptautiski augstu novērtēti, un pirmo divu nozīmīguma kvartiļu žurnālos mums ir vairāk rakstu nekā kaimiņvalstu universitātēs,” norāda LU prorektors dabas, tehnoloģiju un medicīnas zinātņu jomā Valdis Segliņš.

Visvairāk publikāciju bija fizikā un astronomijā, materiālu zinātnē un inženierzinātnēs. Ražīgākie publikāciju autori – LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Anatolijs Popovs un Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors Mārcis Leja. Pētījumu rezultātu publicēšana zinātniskajos žurnālos ir neatņemama pētnieka profesionālās darbības sastāvdaļa. Zinātnisks pētījums ir paveikts un sekmīgs tikai tad, ja tā rezultāti ir publicēti. Nozīmīgs ir publikāciju veids un žurnāla kvalitāte starptautiskā vērtējumā ar noteiktu indeksu un piederību citējamības kvartilēm. Tas nošķir lokālpublikācijas un vietējās ziņas no pasaules zinātnes tribīnes. Žurnālu un citu izdevumu veidotājiem (redakcijām, izdevniecībām, apgādiem u.c.) ir jāizpilda konkrēti kritēriji, lai izdevumi tiktu iekļauti un indeksēti datubāzē “Scopus”.

“Scopus” ir izdevniecības “Elsevier” daudznozaru zinātnisko publikāciju bibliogrāfiskās un citēšanas informācijas datubāze, kas satur ierakstus par vairāk nekā 21 000 žurnāliem, 86 000 e-grāmatām un 6,8 miljoniem konferenču materiālu, 16,5 miljoniem zinātnisko publikāciju, 134 miljoniem citējamību, kā arī 27 miljoniem patentu. Scopus pieejami arī rakstu kopsavilkumi un iespēja lejupielādēt rakstu pilnos tekstus no izdevēju pilnteksta datubāzēm, piemēram, “ScienceDirect”, “SAGE Journals” un citām.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Suns palīdzēja atklāt bīstamu situāciju (+VIDEO)

Savlaicīga rīcība var palīdzēt izvairīties no lielākiem zaudējumiem.

Sabiedrība Latvijas armijas droni mainīs laikmetīgās kaujas ainu (+VIDEO)

LIAA sadarbībā ar Aizsardzības ministriju organizēja slēgtu dronu tehnoloģiju paraugdemonstrējumu Ādažu poligonā.

Sabiedrība Premjere: Valdība rīkojusies atbilstīgi saistībā ar ieguldījumu airBaltic

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzskata, ka viņas vadītais Ministru kabinets rīkojies atbilstīgi saistībā ar Covid-19 laika ieguldījumu Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" uzraudzību.

Sabiedrība Turpinās pērn aizsāktie vērienīgie ielu seguma atjaunošanas darbi

Rīgā jaunu segumu šogad iegūs 112 brauktuves vai to posmi.

Lasiet arī

Sabiedrība Ar zinātni saskārušās trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju (+VIDEO)

"Tā ir daļa no sabiedrības dzīves un tās izgudrojumi ir ieausti mūsu ikdienā".

Interesanti fakti Atklāta Arābijas tuksneša senā pagātne

Jauns pētījums, kas publicēts žurnālā Nature, atklāj pārsteidzošu faktu: Arābijas pussalas un Sahāras tuksneši ne vienmēr bijuši tik sausas un tukšas vietas, kā redzams šodien. Izrādās, pēdējo 7 miljonu gadu laikā reģionā vairākkārt valdījuši mitri klimatiskie periodi – Arābijas tuksnesis tad pārvērtās par zaļojošu ainavu ar upēm un ezeriem.

Ekonomika Inovācijas: Latvijas zinātnieki ir iemācījušies iegūt fosforu no ūdens (+VIDEO)

Projekta īstenošanas laikā tiek izstrādāti ieteikumi tehnoloģijas mērogošanai un komercializācijai.

Ekonomika LZA prezidents: Latvijai nav savas Silīcija ielejas, bet tādai ir jābūt (+VIDEO)

Varas iestādes interesi par akadēmijas ēku nav izteikušas.