Saeimā spriedīs par kodolenerģētikas attīstības iespējām Latvijā

Sēdes laikā plānots pārrunāt arī Latvijas enerģētikas stratēģijas 2023.-2050.gadam izstrādes gaitu.

Uz sēdi uzaicināti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra, AS "Augstsprieguma tīkls", Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas, Vides konsultatīvā padomes, biedrības "Zaļā brīvība", Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un citu nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Sēde sāksies plkst.8.30, un tā notiks Jēkaba ielā 10/12, 409.telpā, kā arī daļēji attālināti.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) plāno sākt sarunas ar Igaunijas Klimata ministriju, lai padziļināti izvērtētu sadarbības iespējas ar Igauniju atomelektrostacijas būvniecībā un ekspluatācijā, teikts KEM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā.

Tāpat plānots vērtēt šāda sadarbības projekta ieguvumus no tehniskā un ekonomiskā viedokļa un potenciālās izmaksas.

KEM norāda, ka aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam projekts paredz Latvijai sasniegt 57% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas gala patēriņā līdz 2030.gadam. Eiropas Savienība (ES) un Latvija kā ES dalībvalsts ir apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti 2050.gadā.

Ja Latvijā tiks pieņemts lēmums attīstīt kodolenerģētikas nozari, to varēs realizēt divos dažādos veidos. Viens no veidiem ir - patstāvīgi attīstīt kodolenerģētikas nozari un izbūvēt vienu vai vairākas atomelektrostacijas elektroenerģijas bāzes jaudas nodrošināšanai. Savukārt otrs veids ir meklēt sadarbības iespējas kā attīstīt kodolenerģētikas nozari sadarbībā ar Igauniju tādējādi nodrošinot bāzes jaudu reģiona līmenī.