Negadījumi uz gājēju pārejām, kas satiksmē tiek uzskatītas par paaugstinātas bīstamības zonām, ikdienā notiek gan pašu gājēju neuzmanības un pārgalvības, gan autovadītāju vainas dēļ, pauž apdrošināšanas eksperti. Pēc Valsts policijas informācijas, pagājušogad Latvijā noticis 781 ceļu satiksmes negadījums ar gājēju iesaisti, kas ir par 60 negadījumiem vairāk nekā gadu iepriekš. 30 no tiem diemžēl beigušies ar gājēju nāvi.
"Patiesi gribētos cerēt, ka tā nekļūs par pieaugošu tendenci Latvijas ceļu satiksmē, tomēr ir vairāki piemēri, kas liek ļoti nopietni pārdomāt autovadītāju atbildības līmeni, sēžoties pie stūres", - stāsta eksperte Sanita Rubene.
Bīstamākās gājēju pārejas ir uz brauktuvēm ar divām vai vairākām joslām vienā virzienā.
"Pavasarī līdz ar aktīvās velosezonas sākumu autovadītājiem jābūt īpaši modriem, jo brauktuves pa gājēju pārejām šķērso arī velosipēdisti un skrejriteņu vadītāji, kuri auto priekšā var parādīties šķietami negaidīti. Tādēļ jābūt uzmanīgiem un pirms gājēju pārejām jāsamazina braukšanas ātrums," atgādina S. Rubene.
Krēsla, tumsa, lietus un gājējs tumšā apģērbā ir bīstama kombinācija gan autovadītājam, gan pašam gājējam. "Tas apgrūtina redzamību. Tādēļ, ja šķērsojam brauktuvi pa neregulējamu gājēju pāreju, nepievēršot uzmanību auto plūsmai, nedrīkst paļauties uz to, ka vadītājs jūs - gājēju - ieraudzīs. Ir jānovērtē, vai autobraucējs patiešām sāk samazināt ātrumu, un jāatceras, ka ziemā uz slidenas virsmas bremzēšanas ceļš ir garāks, tādēļ auto var nepaspēt laikus apstāties, ja pēkšņi izskriesim tam priekšā."
Jāuzmanās, izbraucot no pagalma! "Pārliecināties par drošību šajā situācijā ir autovadītāja, nevis gājēja pienākums. Tomēr, ja gribas sevi pasargāt no nepatīkamām situācijām, gājējs var paiet vismaz metru vai pusotru nostāk no pagalma izbrauktuves, lai autovadītājam būtu lielāka distance un iespēja noreaģēt, nobremzēt, ieraugot gājēju."
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri