• Salvis,
  • Selva,
  • Venta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Priekules bērni vēlas pilī saglabāt unikālo skolu (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
liepajniekiem.lv 07:56, 27.02.2024


Kā alternatīvu bērni tiek aicināti ceļot 20 km, lai mācītos.


Pati Priekuļu pils aicina uz zināšanām.

Dienvidkurzemes novada domes Izglītības un sporta komitejas februāra sēdes darba kārtībā bija jautājums par novada skolu tīkla optimizāciju. Precīzāk, par Priekules vidusskolas pārveidošanu par pamatskolu.

Pie komitejas vērsās arī Priekules vidusskolas padome, atklātajā vēstulē uzrunājot arī domes priekšsēdētāju, deputātus un Izglītības pārvaldes vadītāju.

Izglītības un sporta komitejas vadītājs Andrejs Radzevičs portālam liepajniekiem.lv paskaidroja, ka lēmumprojekts par Priekules vidusskolas reorganizēšanu netika pieņemts, jo komitejas sēdē Priekules pagasta un Priekules pilsētas apvienības pārvaldes vadītājs Andris Razma lūdza, lai tiek sarīkota atkārtota anketēšana Priekules vidusskolā.

“Izglītības pārvalde izteica gatavību un iniciatīvu doties runāt ar Priekules skolu, bet A. Razma to noraidīja nezināmu iemeslu dēļ. Tagad ir saņemta Skolas padomes vēstule, un, protams, ka apmeklēsim skolu,” deputāts sola.
Pieminētā anketēšana notikusi 9. klases skolēniem. Viņiem uzdoti jautājumi par nākotnes plāniem – vai ir doma turpināt mācīties Priekules vidusskolas 10. klasē. A.Radzevičs saka: “No 29 skolēniem, kuri mācās 9. klasē, aptaujā piedalījās 27, un tikai viens no viņiem atbildēja, ka plānojis turpināt mācības šajā pašā skolā.”

Šis arī licis aizdomāties par skolas nākotni. Jautāts, kāpēc vēlreiz nepieciešama anketēšana, pārvaldes vadītājs A.Razma paskaidroja: “Pamats ierosinājumam bija tikai tāds, ka pajautāja vienīgi skolēnu viedokli. Pirmoreiz anketēja skolēnus klases stundā, tā ka tikai viņi izteica savas domas. Taču es vēlējos uzzināt arī skolēnu vecāku viedokli.”

Tad aptaujāti 8. un 9. klases skolēni un viņu vecāki, bet viņi bijuši neatsaucīgi. Aizpildītās anketas vēl nebija pārskatījis, solīja to izdarīt šodien un apkopot rezultātus. Atklāto vēstuli parakstījušo skaitā ir pamatskolnieka mamma Egija Gūža. Viņa Priekules vidusskolas padomē jau iestrādājusies, piecus gadus bijusi tās priekšsēdētāja. Šo skolu pabeiguši arī viņas vecākie bērni. Sieviete stāsta, ka vairums skolēnu vecāku ir par to, lai vidusskolas posmu saglabātu: “Skolēniem ir labi mācību rezultāti. Priekules vidusskolu izvēlas gan mācību procesa, gan vides dēļ. Zinu, ka ne visi vecāki var atļauties bērnus izglītot skolā, uz kuru jābrauc labu gabalu.” Par iespēju pāriet uz Vaiņodes vidusskolu, kas ir no Priekules ar roku aizsniedzama, viņa saka: tā atrodas neizdevīgā vietā.

“Vidusskolas posmā skolēni nav jānodrošina ar transportu, un man savs bērns būtu jāved uz otru pusi. Uz turieni būtu speciāls brauciens. Un citiem vecākiem līdzīgi, jo lielākoties strādā Grobiņā, Liepājā. Protams, ka bērnu vedīs tajā virzienā, nevis pretējā uz Vaiņodi,” Egija pieļauj.

Priekules muiža (vācu: Preekuln) bija Korfu dzimtas pilsmuiža, kuras centrā 19. gadsimtā izveidojās Priekules pilsēta. Priekules muižas pilī mūsdienās atrodas Priekules vidusskola. Vēstures avotos pilsmuiža Grobiņas fogtejā pirmo reizi minēta 1483. gadā, kad Livonijas ordeņa mestrs Borhs to piešķīra Nikolajam (Klausam) Korfam. No 1560. līdz 1609. gadam tā atradās Prūsijas hercogistes, pēc tam Kurzemes un Zemgales hercogistes Grobiņas pilskunga iecirkņa sastāvā, vēlāk Durbes draudzes novadā. Pilsmuiža atradās izdevīgā vietā, kur krustojās septiņi lielceļi un tai piederēja Kņiupju, Katrīnes, Jūles un Jaujenieku pusmuižas (Knupen, Katharinenhof, Julianenhof un Jaugeneeken).

1887. gadā Liepājas arhitekts Pauls Makss Berči pēc muižas īpašnieka Korfa pasūtījuma projektēja jaunu Priekules pili neogotikas stilā. 1920. gada zemes reformas laikā 2697 ha lielo Priekules muižu sadalīja 173 vienībās un kungu mājā iekārtoja Priekules slimnīcu. Muižas kungu māja cieta Kurzemes cietokšņa lielkaujā Otrā pasaules kara laikā, bojā gāja ēkas trešais stāvs, neskarts palika tikai pagrabstāvs. 1950. gados to atjaunoja un pārbūvētajā ēkā iekārtoja Priekules vidusskolu.

Šobrīd Priekules vidusskolā mācās 244 skolēni. 9. klasē – 29, 10. klasē – 7, 11. klasē – 13, 12. klasē – 3.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Tetovēšanas meistars

Viss par jūsu sapņu profesiju vai kur doties, lai kļūtu par tetovētāju

Sabiedrība Pirmdien vietām gaidāms pērkona negaiss

Pirmdien daudzviet Latvijā uzlīs, vietām gaidāms pērkona negaiss, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība «BB ir proraška ka jv un progkomunisti»: soctīklos par ārlietu ministri (+VIDEO)

Baiba Braže tiek apsūdzēta kopējās Baltijas diplomātijas graušanā.

Sabiedrība Kamēr daļā Latvijas gaidāms negaiss, Austrumlatvijas mežos pieaug ugunsbīstamība

Šonakt un svētdien daļā Latvijas gaidāms pērkona negaiss, bet tikmēr valsts austrumos mežos ir augsta ugunsbīstamība, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prognoze.

Lasiet arī

Sabiedrība Kalvāns: Iespējami drīzāk vajadzīga skaidrība par skolu tīkla reformu

Skolu tīkla reforma ir pārāk ilgi novilkta garumā, un skaidrība šajos jautājumos vajadzīga iespējami drīzāk, pretējā gadījumā pašvaldības nav ieinteresētas pieņemt lēmumus, bet tā vietā vienkārši nogaida, lai redzētu, kas būs tālāk, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pauda Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents, Siguldas valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.

Pasaule Latviešu diasporas skolu atbalstam sadalīs 104 580 eiro

Eiropas Latviešu apvienība (ELA) un Latviešu valodas aģentūra (LVA) ir izsludinājusi konkursu, kurā sadalīs 104 580 eiro atbalstu latviešu diasporas skolām Eiropā, aģentūru LETA informēja ELA pārstāve Kristīne Tjarve.

Sabiedrība Pamatskolu šajā mācību gadā varēs absolvēt bez atzīmes krievu valodā

Noslēgumam tuvojas darbs pie grozījumiem, kas šogad ļaus 9.klases skolēniem pabeigt pamatskolu bez atzīmes krievu valodā vai krievu literatūrā, raidījumā "Krustpunktā" atklāja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Kultūra Latvijas skolotāji aicināti uz bezmaksas apmācībām laikmetīgajā mākslā (+VIDEO)

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs ir sistemātiski strādājis pie izglītības programmu veidošanas bērnu un jauniešu auditorijai.