Priekules bērni vēlas pilī saglabāt unikālo skolu (+VIDEO)

Dienvidkurzemes novada domes Izglītības un sporta komitejas februāra sēdes darba kārtībā bija jautājums par novada skolu tīkla optimizāciju. Precīzāk, par Priekules vidusskolas pārveidošanu par pamatskolu.

Pie komitejas vērsās arī Priekules vidusskolas padome, atklātajā vēstulē uzrunājot arī domes priekšsēdētāju, deputātus un Izglītības pārvaldes vadītāju.

Izglītības un sporta komitejas vadītājs Andrejs Radzevičs portālam liepajniekiem.lv paskaidroja, ka lēmumprojekts par Priekules vidusskolas reorganizēšanu netika pieņemts, jo komitejas sēdē Priekules pagasta un Priekules pilsētas apvienības pārvaldes vadītājs Andris Razma lūdza, lai tiek sarīkota atkārtota anketēšana Priekules vidusskolā.

“Izglītības pārvalde izteica gatavību un iniciatīvu doties runāt ar Priekules skolu, bet A. Razma to noraidīja nezināmu iemeslu dēļ. Tagad ir saņemta Skolas padomes vēstule, un, protams, ka apmeklēsim skolu,” deputāts sola.
Pieminētā anketēšana notikusi 9. klases skolēniem. Viņiem uzdoti jautājumi par nākotnes plāniem – vai ir doma turpināt mācīties Priekules vidusskolas 10. klasē. A.Radzevičs saka: “No 29 skolēniem, kuri mācās 9. klasē, aptaujā piedalījās 27, un tikai viens no viņiem atbildēja, ka plānojis turpināt mācības šajā pašā skolā.”

Šis arī licis aizdomāties par skolas nākotni. Jautāts, kāpēc vēlreiz nepieciešama anketēšana, pārvaldes vadītājs A.Razma paskaidroja: “Pamats ierosinājumam bija tikai tāds, ka pajautāja vienīgi skolēnu viedokli. Pirmoreiz anketēja skolēnus klases stundā, tā ka tikai viņi izteica savas domas. Taču es vēlējos uzzināt arī skolēnu vecāku viedokli.”

Tad aptaujāti 8. un 9. klases skolēni un viņu vecāki, bet viņi bijuši neatsaucīgi. Aizpildītās anketas vēl nebija pārskatījis, solīja to izdarīt šodien un apkopot rezultātus. Atklāto vēstuli parakstījušo skaitā ir pamatskolnieka mamma Egija Gūža. Viņa Priekules vidusskolas padomē jau iestrādājusies, piecus gadus bijusi tās priekšsēdētāja. Šo skolu pabeiguši arī viņas vecākie bērni. Sieviete stāsta, ka vairums skolēnu vecāku ir par to, lai vidusskolas posmu saglabātu: “Skolēniem ir labi mācību rezultāti. Priekules vidusskolu izvēlas gan mācību procesa, gan vides dēļ. Zinu, ka ne visi vecāki var atļauties bērnus izglītot skolā, uz kuru jābrauc labu gabalu.” Par iespēju pāriet uz Vaiņodes vidusskolu, kas ir no Priekules ar roku aizsniedzama, viņa saka: tā atrodas neizdevīgā vietā.

“Vidusskolas posmā skolēni nav jānodrošina ar transportu, un man savs bērns būtu jāved uz otru pusi. Uz turieni būtu speciāls brauciens. Un citiem vecākiem līdzīgi, jo lielākoties strādā Grobiņā, Liepājā. Protams, ka bērnu vedīs tajā virzienā, nevis pretējā uz Vaiņodi,” Egija pieļauj.

Priekules muiža (vācu: Preekuln) bija Korfu dzimtas pilsmuiža, kuras centrā 19. gadsimtā izveidojās Priekules pilsēta. Priekules muižas pilī mūsdienās atrodas Priekules vidusskola. Vēstures avotos pilsmuiža Grobiņas fogtejā pirmo reizi minēta 1483. gadā, kad Livonijas ordeņa mestrs Borhs to piešķīra Nikolajam (Klausam) Korfam. No 1560. līdz 1609. gadam tā atradās Prūsijas hercogistes, pēc tam Kurzemes un Zemgales hercogistes Grobiņas pilskunga iecirkņa sastāvā, vēlāk Durbes draudzes novadā. Pilsmuiža atradās izdevīgā vietā, kur krustojās septiņi lielceļi un tai piederēja Kņiupju, Katrīnes, Jūles un Jaujenieku pusmuižas (Knupen, Katharinenhof, Julianenhof un Jaugeneeken).

1887. gadā Liepājas arhitekts Pauls Makss Berči pēc muižas īpašnieka Korfa pasūtījuma projektēja jaunu Priekules pili neogotikas stilā. 1920. gada zemes reformas laikā 2697 ha lielo Priekules muižu sadalīja 173 vienībās un kungu mājā iekārtoja Priekules slimnīcu. Muižas kungu māja cieta Kurzemes cietokšņa lielkaujā Otrā pasaules kara laikā, bojā gāja ēkas trešais stāvs, neskarts palika tikai pagrabstāvs. 1950. gados to atjaunoja un pārbūvētajā ēkā iekārtoja Priekules vidusskolu.

Šobrīd Priekules vidusskolā mācās 244 skolēni. 9. klasē – 29, 10. klasē – 7, 11. klasē – 13, 12. klasē – 3.