Vairāk nekā 80% topošo pensionāru Latvijā neseko līdzi uzkrājumiem (+VIDEO)

Tikai 17% Latvijas iedzīvotāju regulāri seko līdzi sava pensijas 2. līmeņa uzkrājumam un izvēlētā plāna sniegumam, savukārt katrs trešais nezina, kāda ir izvēlētā pensijas plāna pārvaldīšanas pieeja, liecina veiktā aptauja.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sava pensijas plāna sniegumam neseko - visbiežāk jeb 46% respondentu zina, kāds ir kopējā uzkrājuma apjoms, taču izvēlētā plāna ienesīgumam neseko. Aptuveni katrs piektais jeb 21% atzīst, ka nezina arī savas pensijas kopējā uzkrājuma apjomu - 12% norāda, ka tas viņus neinteresē, savukārt 9% nezina, kur šādu informāciju meklēt.

Aptaujas dati liecina, ka visbiežāk savas pensijas uzkrājuma apjoms neinteresē jauniešiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Kļūstot vecākam un jo sevišķi pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas, pieaug arī interese par regulāru pensijas plāna ienesīguma monitoringu. Tikai 17% no visiem respondentiem zina gan savu pensijas uzkrājuma apjomu, gan regulāri seko līdzi izvēlētā plāna ienesīgumam. Visbiežāk tie ir iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem.

"Ekonomiski aktīvam iedzīvotājam ik mēnesi saņemot, piemēram, 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas, darba devējs gada laikā šī cilvēka pensijas 2. līmeņa uzkrājumā veiks iemaksas aptuveni 1000 eiro apmērā. Tā ir pietiekami liela summa, par kuru būtu jāzina pamatlietas - kurā 2. līmeņa plānā tā atrodas un kāda ir pensiju pārvaldnieka sasniegtā ieguldījumu atdeve," saka bankas eksperts Kārlis Purgailis.

"Pēdējais gads pensiju pārvaldniekiem Latvijā bijis visnotaļ veiksmīgs, un, ņemot vērā to, ka šobrīd pasaules akciju tirgus vadošie indeksi sasnieguši visu laiku labākos rādītājus, ir īstais laiks, lai izvērtētu sava pensijas pārvaldnieka darbu. Ienesīgumu starpība var būt ievērojama pat starp ļoti līdzīgiem ieguldījumu plāniem. Piemēram, CBL Indeksu plānā viena gada ienesīgums 2023.gada beigās bija 22,52%, savukārt tuvākais sekotājs nodrošināja par 2,76% mazāku ienesīgumu, kas, piemēram, uz 10 tūkstošu eiro uzkrājumu veido 276 eiro starpību. Plašāk par pensiju plānu ienesīgumu un pārvaldnieku komisijas izmaksām iespējams uzzināt vietnē manapensija.lv."

Aptuveni katrs trešais jeb 33% nezina, kāda ir viņu izvēlētā plāna pārvaldīšanas pieeja - aktīva vai pasīva, turklāt 12% no šiem respondentiem atklāj, ka nemaz nezina atšķirību starp abām pārvaldīšanas pieejām. Šāda atbilde biežāk raksturīga iedzīvotājiem, kuri vēl nav sasnieguši 50 gadu vecumu.

Starp aptaujātajiem iedzīvotājiem 34% izmanto aktīvo pensijas plāna pārvaldīšanu, kamēr 31% izvēlējušies pasīvo jeb indeksu plānu opciju. Aptaujas dati liecina, ka indeksu plānus biežāk izvēlas cilvēki pēc 50 gadu vecuma.