Latvijā 40% iedzīvotāju krāj skaidru naudu

Sabiedrība
LETA 17:40, 06.02.2024 0

Lai arī gandrīz trešdaļa jeb 29% iedzīvotāju tur savus uzkrājumus krājkontā vai krājrīkā, kā arī veic termiņnoguldījumu, liela daļa aptaujāto - 40% - arvien krāj skaidrā naudā, informē "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.

 
Foto: LETA

Visbiežāk paradums krāt skaidru naudu ir izveidojies jaunākiem cilvēkiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem - tā izvēlas krāt 49% šajā vecuma grupā aptaujāto.

Visvairāk tādā veidā līdzekļus krāj studenti (58%), kā arī pašnodarbinātie (61%). Tāpat liela daļa aptaujāto jeb 43% kā vienu no atbildēm norādījuši, ka uzkrājumus tur savā norēķinu kontā.

Ceturtā daļa jeb 26% aptaujāto norāda, ka, lai uzkrātu, iegulda savus līdzekļus akcijās, obligācijās, kā arī iemaksā tos pensiju trešajā līmenī. Attiecīgi priekšroku pensiju trešajam līmenim kā vienu no uzkrājumu instrumentiem dod 18% iedzīvotāju, turklāt lielākā daļa, kas sniedza šādu atbildi, ir vecumā no 50 līdz 59 gadiem un ar ienākumiem virs 1501 eiro.

Savukārt investēt akcijās un obligācijās izvēlas vien 8% aptaujāto, galvenokārt gados jaunāki cilvēki.

Arvien ir salīdzinoši liela daļa sabiedrības, kas uzkrājumus neveic vispār - aptaujā tā norādījuši 17% iedzīvotāju, turklāt nekrāj tieši ekonomiski aktīvā iedzīvotāju vecuma grupa 30-59 gadu vecumā, savukārt vecumā līdz 29 gadiem šādu atbildi norādīja vismazāk respondentu.

"Luminor Bank" finanšu eksperte Jekaterina Ziniča skaidro, ka šādai situācijai var būt dažādi iemesli, piemēram, nepietiekami ienākumi, lai atliktu, vai nav izveidots krāšanas paradums, vai arī trūkst informācijas par krāšanas instrumentiem un veidiem. Pēc ekspertes teiktā, tajā pašā laikā ir pozitīvi, ka arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts zināšanām par finansēm.

Lai arī kopumā iedzīvotāju paradums veidot uzkrājumus ar katru gadu uzlabojas, tomēr pietiekami liela daļa joprojām neatliek naudu neparedzētiem gadījumiem vai neuzkrāj saviem mērķiem, norāda Ziniča.

"Luminor Bank" aptauja veikta 2023.gada izskaņā sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat", aptaujājot 1006 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība 22. septembrī atklās jaunāko brīvības atņemšanas vietu Latvijā (+VIDEO)

Jaunais cietums atrodas ārpus Liepājas pilsētas centra uz 30,5 ha liela zemesgabala.

Sabiedrība Ūdens temperatūra peldvietās vietām sasniedz 19 grādus

Atgriežoties vasarīgi siltam laikam, nedaudz paaugstinājusies ūdens temperatūra peldvietās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) un pašvaldību sniegtā informācija.

Sabiedrība Trīs ceturtdaļas tautiešu nezina, cik naudas vajadzēs vecumdienās (+VIDEO)

Sazinieties ar savu pārvaldnieku, lai pārliecinātos, ka izvēlētais plāns atbilst jūsu vecumam.

Lasiet arī

Ekonomika Latvija līderos skaidras naudas pieplūdumā Baltijā līdz 2020. gadam

Latvijā līdz 2020.gadam ieplūdusi ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs, un, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs".

Kriminālziņas Psihiatri par naudas un alkohola pieņemšanu turpinās tiesāt novembrī

Krimināllietu pret Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatri Marinu Loseviču par naudas un alkohola pudeles pieņemšanu no pacientiem Rīgas pilsētas tiesa plāno turpināt skatīt 19.novembrī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Interesanti fakti 21% iedzīvotāju uzskata, ka visefektīvākais krāšanas veids ir skaidra nauda

Piektā daļa jeb 21% Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju uzskata, ka efektīvākais krāšanas veids ir skaidra nauda, informēja bankas "Citadele" pārstāvji, atsaucoties uz veikto aptauju.

Ekonomika Latvijā katram trešajam iedzīvotājam nav finanšu "drošības spilvena"

atvijā katram trešajam iedzīvotājam vecumā no 18 līdz 74 gadiem nav izveidots finanšu "drošības spilvens", un tas ir sliktākais rādītājs Baltijas valstīs, informēja bankas pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas rezultātiem.