Latvijā 40% iedzīvotāju krāj skaidru naudu

Sabiedrība
LETA 17:40, 06.02.2024 0

Lai arī gandrīz trešdaļa jeb 29% iedzīvotāju tur savus uzkrājumus krājkontā vai krājrīkā, kā arī veic termiņnoguldījumu, liela daļa aptaujāto - 40% - arvien krāj skaidrā naudā, informē "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.

 
Foto: LETA

Visbiežāk paradums krāt skaidru naudu ir izveidojies jaunākiem cilvēkiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem - tā izvēlas krāt 49% šajā vecuma grupā aptaujāto.

Visvairāk tādā veidā līdzekļus krāj studenti (58%), kā arī pašnodarbinātie (61%). Tāpat liela daļa aptaujāto jeb 43% kā vienu no atbildēm norādījuši, ka uzkrājumus tur savā norēķinu kontā.

Ceturtā daļa jeb 26% aptaujāto norāda, ka, lai uzkrātu, iegulda savus līdzekļus akcijās, obligācijās, kā arī iemaksā tos pensiju trešajā līmenī. Attiecīgi priekšroku pensiju trešajam līmenim kā vienu no uzkrājumu instrumentiem dod 18% iedzīvotāju, turklāt lielākā daļa, kas sniedza šādu atbildi, ir vecumā no 50 līdz 59 gadiem un ar ienākumiem virs 1501 eiro.

Savukārt investēt akcijās un obligācijās izvēlas vien 8% aptaujāto, galvenokārt gados jaunāki cilvēki.

Arvien ir salīdzinoši liela daļa sabiedrības, kas uzkrājumus neveic vispār - aptaujā tā norādījuši 17% iedzīvotāju, turklāt nekrāj tieši ekonomiski aktīvā iedzīvotāju vecuma grupa 30-59 gadu vecumā, savukārt vecumā līdz 29 gadiem šādu atbildi norādīja vismazāk respondentu.

"Luminor Bank" finanšu eksperte Jekaterina Ziniča skaidro, ka šādai situācijai var būt dažādi iemesli, piemēram, nepietiekami ienākumi, lai atliktu, vai nav izveidots krāšanas paradums, vai arī trūkst informācijas par krāšanas instrumentiem un veidiem. Pēc ekspertes teiktā, tajā pašā laikā ir pozitīvi, ka arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts zināšanām par finansēm.

Lai arī kopumā iedzīvotāju paradums veidot uzkrājumus ar katru gadu uzlabojas, tomēr pietiekami liela daļa joprojām neatliek naudu neparedzētiem gadījumiem vai neuzkrāj saviem mērķiem, norāda Ziniča.

"Luminor Bank" aptauja veikta 2023.gada izskaņā sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat", aptaujājot 1006 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Lembergs zaudē ECT lietā par ministra Sprūdža izteikumiem

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ceturtdien noraidīja Ventspils domes deputāta Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") prasību pret Latviju saistībā ar agrākā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža izteikumiem, ka zaglim jāsēž cietumā.

Sabiedrība Rīgas centrā uzstādīs vairāk nekā 200 atkritumu urnas

Jūnija sākumā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā esošajās sabiedriskā transporta pieturvietās sākta veco kvadrātveida betona atkritumu urnu nomaiņa, VS.LV informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Sabiedrība Šveices izglītība Latvijā: vairs nav nekur jābrauc

Rīgā ieradīsies pasaules vadošo augstskolu pasniedzēji.

Sabiedrība Premjere izvairīga vērtējumos par ķibelēm pašvaldību vēlēšanu norisē

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir ciešā saziņā ar atbildīgajām iestādēm un ministriem, lai pārliecinātos, ka iestādes šajās pašvaldību vēlēšanās strādā koordinēti un novērš iespējamos riskus.

Lasiet arī

Ekonomika Eiro par drošu un grūti viltojamu naudu Latvijā uzskata 59% aptaujāto (+VIDEO)

Bezskaidrās maksājumu īpatsvars pakāpeniski pieaudzis un pēdējo gadu laikā stabilizējies 77-78 % līmenī.

Ekonomika Eksperte: Latvijas iedzīvotāji tiek galā ar pēkšņajiem tēriņiem (+VIDEO)

Ir vērtīgi pārdomāt, kādas aktivitātes iespējams veikt, lai laicīgi izvairītos no finansiālu problēmam.

Ekonomika Līdzšinējā apmērā tuviniekus var atbalstīt 27% Latvijas iedzīvotāju (+VIDEO)

Raugoties uz IKP apjumu uz vienu iedzīvotāju, jāsecina, ka kaimiņvalstīs tā apjoms ir ievērojami lielāks.

Sabiedrība Tikai 10% Latvijas iedzīvotāju ir pilnībā sakārtojuši sava mantojuma lietas

Lai gan Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka sakārtot mantojuma lietas ir svarīgi, tikai 10% ir pilnībā sakārtojuši visus juridiskos jautājumus, kas saistās ar mantojuma atstāšanu tuviniekiem, liecina Latvijas Zvērinātu Notāru padomes (LZNP) un pētījumu centra "SKDS" veiktā aptauja.