Latvijas Universitātes Vēstures un arheoloģijas nozares promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, promocijas darbu “Krievu pretboļševistiskā kustība Latvijā 1920.–1940. gadā” zinātnes doktora grāda (Ph.D.) iegūšanai humanitārajās un mākslas zinātnēs vēstures un arheoloģijas nozarē aizstāvēja Andrejs Gusačenko, ziņoja vietne lu.lv.
Promocijas darba mērķis ir izpētīt krievu pretboļševistiskās kustības darbību Latvijas Republikā 1920.–1940. gadā, aplūkojot to kā procesu, ko ietekmēja attiecīgā laika posma iekšējo un starptautisko politisko faktoru mijiedarbība. Izmantojot nepublicētu un publicētu avotu (no sešu valstu deviņiem arhīviem, muzejiem, privātkolekcijām), kā arī zinātniskās literatūras klāstu, tika apzināta Latvijas pretboļševistiskās kustības struktūra, ideoloģiskās īpatnības, darbība un sadarbība ar Latvijas un ārzemju specdienestiem.
Papildus tika analizēti iekšējie un ārējie politiskie faktori, kas ietekmēja kustības darbību Latvijā. Darba hronoloģija aptver laika posmu no Latvijas Neatkarības kara beigām 1920. gada otrajā pusē līdz 1940. gada nogalei, kad pretboļševistiskā kustība faktiski tika sagrauta, padomju okupācijas varai izvēršot plašas represijas pret dalībniekiem.
1919.gada janvārī Liepājā no krievu virsniekiem tika izveidota Līvena vienība, nosaukta tās komandiera – viņa gaišības kņaza Anatola Līvena vārdā. 31.janvārī pirmā līveniešu rota 65 cilvēku sastāvā devās uz antiboļševiku fronti.
Līveniešu vienības, vēlāk divīzijas, vēsture – tā ir kopīgas latviešu un krievu cīņas vēsture pret kopīgu ienaidnieku: pretcilvēcisku un totalitāru komunistisko sistēmu. Cīnoties plecu pie pleca ar latviešiem pret boļševismu, krievu brīvprātīgie nevis vārdos, bet ar izlietām asinīm pierādīja gan ticību saviem ideāliem, gan lojalitāti Latvijai.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri