Lielākais izaicinājums gan interaktīvo azartspēļu nozarei, gan arī valstij, ir ēnu ekonomikas īpatsvars - Latvijā interaktīvo jeb "online" azartspēļu nozarē tas ir būtiski lielāks nekā kaimiņvalstīs, aģentūrai LETA pauda Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības (LIAB) valdes locekle Līga Līce.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, kas paredz stingrākus azartspēļu ierobežojumus, tostarp paredzot, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būs atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik, kā arī paredzot virkni citu izmaiņu.

Tiks ierobežota arī spēlētāja ilgstoša dalība azartspēlēs vai interaktīvajās azartspēlēs, iespējami samazinot nodarīto kaitējumu indivīda veselībai.

Piedalīties seminārā bija aicināti Kurzemes reģiona pašvaldību sociālo dienestu darbinieki, skolu sociālie pedagogi un citi pašvaldību iestāžu speciālisti.

Rīgas mērs uzsvēra, ka domes politiskais uzstādījums šajā jautājumā nemainās, tas tikai prasīšot vairāk laika un resursu, lai sasniegtu mērķi.

Satversmes tiesa (ST) atzinusi, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā noteiktais ierobežojums organizēt azartspēles neatbilst Satversmei.

Reklāmas likumā plānots ierobežot nelikumīgas azartspēļu reklāmas, kā arī normatīviem neatbilstošu izložu reklāmu izplatīšanu, par uzraugošo iestādi nosakot Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju (IAUI), liecina Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai iesniegtie grozījumi Reklāmas likumā.

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm pagājušajā gadā pieauguši par 9% salīdzinājumā ar 2022.gadu, sasniedzot 288,633 miljonus eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Lielākā daļa azartspēļu rīkotāju pārsūdzējuši Rīgas domes lēmumus par azartspēļu atļauju anulēšanu, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē.