Jauno vilcienu nedienu dēļ atkāpjas Pasažieru vilciena padome

Pēc Šteina paustā, atbildība par jauno elektrovilcienu radītās krīzes risināšanu sniedzas ārpus PV padomes pilnvarām. Paziņojumā par padomes atkāpšanos Šteins norāda uz ilgstoši novārtā atstātu dzelzceļa infrastruktūru - elektrotīkliem, sliežu ceļiem un peroniem, kas neesot pielāgoti jauno elektrovilcienu izmantošanai, kā arī uz nefunkcionējošu pasažieru apziņošanas sistēmu stacijās un uz peroniem.

Tikai janvāra pirmajās trīs nedēļās vien jaunajiem elektrovilcieniem ir konstatēti 26 A līmeņa defekti, kuru dēļ nav pieļaujama vilcienu tālāka ekspluatācija, taču pirms elektrovilcienu laišanas tirgū tādu vilcienu atbilstību prasībām ir apliecinājusi sertificējošā institūcija, uzsver Šteins.

"Pat pēc atkārtotiem pieprasījumiem netika piešķirts finansējums ritošā sastāva atjaunošanai, līdz ar to krīzes apstākļos kļūst neiespējami aizstāt defektīvos vilcienus, lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumu funkciju izpildi noteiktajā apjomā. Ievērojama daļa - gandrīz puse - no ritošā sastāva ir joprojām gandrīz 50 gadus veca," norāda aizejošais PV padomes priekšsēdētājs.

PV padomē ir Šteins, Inta Liepa un Imants Paeglītis. Šteins ieņem padomes priekšsēdētāja amatu no 2016.gada 30.decembra, tajā pašā laikā amatā apstiprināta Liepa, savukārt Paeglītis padomē sāka strādāt pērnā gada 25.aprīlī.

Padome par savu atkāpšanos paziņojusi, pamatojoties uz Komerclikuma 296.panta 8.daļu. Minētajā pantā teikts, ka padomes loceklis var jebkurā laikā atstāt amatu, par to iesniedzot paziņojumu sabiedrībai. Ja padomes loceklis atstāj amatu vai tiek atsaukts no amata pirms padomes termiņa beigām, notiek jaunas padomes locekļu vēlēšanas, kurās pārvēlē visu padomes sastāvu.

Kā ziņots, satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) uzdevis organizēt pilna apjoma ārēju auditu, lai izvērtētu jauno pasažieru elektrovilcienu iepirkumu procesu.

Ministrs vēlas, lai tiktu vērtēta tehniskās specifikācijas sagatavošana, vilcienu pieņemšana, ekspluatācijas sākšana un iesaistīto personu atbildība.

LETA jau vēstīja, ka pērnā gada izskaņā PV sāka pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem "Škoda Vagonka" elektrovilcieniem. Pirms tam vilcieni tika ilgstoši testēti un izmēģināti uz Latvijas dzelzceļa. Neraugoties uz to, jaunos vilcienus regulāri piemeklē dažādas ķibeles, tāpēc ir būtiskas problēmas ar reisu nodrošināšanu. Piemēram, pirmdien kavējās vairāk nekā desmit vilcienu reisu gandrīz visās līnijās.

Aģentūras LETA aptaujātie valdošās koalīcijas politiķi uzskata, ka jautājumā par regulārajiem jauno elektrovilcienu kavējumiem atbildība pamatā ir jāuzņemas PV, nevis satiksmes ministram.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) bija paudusi, ka no Briškena sagaida atbildības izvērtējumu un skaidru risinājumu pasažieru vilcienu kavējumu jautājumā.

Vaicāta, vai Briškenam būtu jāuzņemas atbildība ieilgušajā situācijā, Siliņa aģentūrai LETA sacīja vien to, ka ir pārrunājusi jautājumu ar ministru. Tagad SM uzdots veikt pilna mēroga izvērtējumu, tostarp jautājumu par atbildību.

"Ir pilnībā nepieņemami, ka Latvijas iedzīvotājiem kā "eksperimentu trusīšiem" jāstāv salā un neziņā - būs vilciens vai nebūs," atzina Siliņa.

Kā ziņots, pirmie divi Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražoto jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti 2022.gada jūnijā. Visus 32 elektrovilcienus PV varētu saņemt līdz 2024.gada vidum. Pēc tam kompānija plāno ieviest intervāla grafikus elektrovilcienu maršrutos. Attiecīgi darba dienu rītos un vakaros, kas tradicionāli ir noslogotākais laiks, vilcieni kursēs ik pēc 15 līdz 20 minūtēm.

Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem. Vilcienos ir viena līmeņa iekāpšana no paaugstinātajām pasažieru platformām.

Visa projekta kopējās izmaksas paredzētas 257,889 miljonu eiro apmērā.

Jau ziņots, ka PV apgrozījums 2023.gada deviņos mēnešos bija 44,256 miljoni eiro, kas ir par 19,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21% - līdz 458 074 eiro.

PV ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no LDz veiktajām funkcijām. Iepriekš PV bija 100% LDz meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.