Latvijas iedzīvotāji noraidošāki pret seksuālajām minoritātēm nekā ES valstīs

Pētot dažādu sabiedrības grupu diskrimināciju, aptaujas dalībniekiem tika vaicāts, cik komfortabli viņi justos, ja augstākajos vēlētajos politiskajos amatos nonāktu dažādu minoritāšu pārstāvji. Ja vidēji ES visnoraidošākā attieksme bijusi pret romiem - par viņu nonākšanu augstos politiskos amatos nekomfortabli justos 26% aptaujāto, tad Latvijā aptaujātos visvairāk "biedē" transpersonas vai interseksuālas personas un ar viņiem politiskos amatos Latvijā nekomfortabli justos 36% iedzīvotāju iepretim 22% citviet ES.

Par biseksuālu vai homoseksuālu personu atrašanos augstos politiskos amatos nekomfortabli jūtas 29% Latvijas iedzīvotāju, iepretim ES vidējajam rādītājam 16%.

Tālāk aptaujas rezultātos Latvijā sarakstā seko romi, par kuru atrašanos augstos politiskos amatos nekomfortabli justos 22% aptaujāto, veci cilvēki - 17%, citas ādas krāsas vai reliģijas pārstāvji - pa 16%, citas etniskās izcelsmes cilvēki - 14%, cilvēki ar invaliditāti - 10%, jauni cilvēki - 9%, un sievietes, kuras augstos politiskos amatos nevēlētos redzēt 3% Latvijā aptaujāto salīdzinājumā ar 4% citviet ES.

Situācijā, ja kāds no darba kolēģiem, ar kuru nepieciešams kontaktēties ikdienā, būtu transpersona vai interseksuāla persona, Latvijā nekomfortabli justos 22%, savukārt vairāk nekā puse jeb 60% justos nekomfortabli, ja aptaujāto bērniem būtu romantiskas attiecības ar šādas seksuālās orientācijas cilvēku. Vidēji ES ar šādas orientācijas kolēģi nekomfortabli justos 15%, bet par bērna romantiskajām attiecībām nekomfortabli justos 34% aptaujāto.

Ar homoseksuālām un biseksuālām personām Latvijā darba vietā nekomfortabli justos 19% aptaujāto, bet ja bērnam būtu attiecības ar tā paša dzimuma personu, tad nekomfortabli justos 53% iedzīvotāju. Savukārt vidēji ES ar šādas seksuālās orientācijas kolēģi nekomfortabli justos 12%, bet par bērnam romantiskajām attiecībām ar sava dzimuma persona nekomfortabli vidēji ES justos 24%.

Vienlaikus Latvijā cilvēki nedomā, ka minēto grupu personas būtu diskriminētas. ES vidēji 57% iedzīvotāju ir iespaids par transpersonu diskriminācijas kā izplatītu, turpretī Latvijā šādi domā tikai 27%. Savukārt diskrimināciju pret gejiem, lesbietēm un biseksuālām personām kā izplatītu vidēji ES vērtē 54%, bet Latvijā - 33% aptaujāto iedzīvotāju.

Latvijas iedzīvotāji daudz biežāk uzskata, ka pašvaldībā (45%) un darbavietā (42%) tiek pietiekami veicināta daudzveidība. Citviet ES iedzīvotāji ir skeptiskāki - kā pietiekamu pašvaldības darbu daudzveidības veicināšanā apkaimē vērtē 38%, bet kā pietiekamu darbavietā - 35% respondentu.