Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" izstrādāts pamatojoties uz Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā atbalstīto Tieslietu ministrijas un Valsts probācijas dienesta priekšlikumu, kas paredz atteikties no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tās vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzība. Par to šodien Latvijas valdības sēdē ziņos tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība").
Ģenerālprokuratūras skatījumā KL 50. un 51. pantā ietvertie sodu saskaitīšanas un galīgā soda noteikšanas principi rada problēmas normu praktiskajā piemērošanā, apgrūtinot taisnīgu un efektīvu krimināltiesisko attiecību noregulēšanu.
Tāpat Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs ir vērsis uzmanību uz to, ka pašreizējais KL 50. un 51. panta tiesiskais regulējums apgrūtina iepriekš sodītajām personām aprēķināt sodāmības dzēšanas termiņus.
Likumprojekta pārejas noteikums paredz noteikts, ka personām, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdz 2023. gada 31. decembrim un vēl nav notiesātas, un kurām likums ļāva piemērot nosacītu notiesāšanu un tiesa to būtu piemērojusi, tās vietā piemēro pamatsodu — probācijas uzraudzība — sākot ar 2024. gada 1. janvāri.
Likumprojekts paredz no KL 50. panta pirmās daļas izslēgt sodu saskaitīšanas principu - vieglākā soda ietveršanas smagākajā sodā. Vienīgais izņēmums, kad vieglākie sodi ietverami smagākajā, proti, tikai mūža ieslodzījumā, ar likumprojektu tiek saglabāts KL 50. panta otrajā daļā.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri