• Indriķis,
  • Ints,
  • Namejs
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


25% skolēnu uzskata, ka Latvija pēc 10 gadiem atradīsies Krievijas sastāvā

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 20:38, 28.11.2023


Latvijas skolēni apzinās demokrātijas vērtību un spēj identificēt Latvijas drošības garantus, taču bažas rada tā skolēnu grupa, kas netic Latvijas ilgtspējai un nākotnei, pauda Latvijas Universitātes vadošā pētniece Ireta Čekse, iepazīstinot ar starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma "ICCS 2022" pirmajiem rezultātiem.


Foto: LETA

Kopš pēdējā pētījuma, kas veikts 2016.gadā, skolēnu pilsonisko zināšanu līmenis palicis nemainīgs, bet ir kāpis to skolēnu skaits, kuriem ir augsts pilsonisko kompetenču līmenis - 36% Latvijas skolēnu atbilst B līmenim, kas ir arī virs starptautiskā rezultāta.

Augstākajam līmenim atbilst 20% Latvijas skolēnu, bet 31% skolēnu sniegums novērtēts atbilstoši C līmenim - skolēni izprot pamatprincipus un plašus jēdzienus, kas ir pilsonības un pilsoniskuma pamatā. Tikmēr katrs piektais Latvijas skolēns jeb 20% demonstrējis pamatzināšanas par demokrātijas pamatiezīmēm un atpazīst cilvēktiesības. Pētījuma rezultāti arī uzrādījuši, ka 2% Latvijas skolēnu nav izpratnes par galvenajām demokrātiskajām funkcijām, un viņi ir viegli manipulējami no mediju un sociālo tīklu puses.

Skolēni varēja izvēlēties testu pildīt viņu dzimtajā valodā. Kā liecina rezultāti, skolēni, kuri pildīja testu latviešu valodā, uzrādījuši augstākus sasniegumus par vidējo rezultātu valstī. Tikmēr to skolēnu sniegums, kuri testu pildīja krievu valodā, samazinājies par aptuveni desmit punktiem, salīdzinot ar 2016.gadu.

Tāpat augstu sniegumu uzrādījuši skolēni no Rīgas un pilsētām, kamēr laukos un valstspilsētās to sniegums atpaliek par teju 20 punktiem no vidējā snieguma valstī. Tas varētu būt skaidrojams ar lielāku izglītības iestāžu īpatsvaru, kur mācību valoda ir krievu.

Pētījuma rezultāti liecina, ka zinošākie skolēni par valsts drošības garantu uzskata saliedētu, izglītotu sabiedrību, kā arī dalību NATO un Eiropas Savienībā (ES). Tikmēr skolēni ar vājākām zināšanām pauž lielāku atbalstu Krievijai kā drošības garantam.

Līdzīgas tendences iezīmējušās arī skolēnu redzējumā par Latviju pēc desmit gadiem - 75% skolēnu arī turpmāk redz Latviju kā ES un NATO dalībvalsti. Lielākoties tie ir skolēni, kuri uzrādījuši augstas zināšanas pilsoniskajā izglītībā. Tikmēr 25% skolēnu uzskata, ka Latvija pēc desmit gadiem vai nu būs neitrāla valsts, vai atradīsies Krievijas sastāvā, vai arī nepastāvēs kā valsts.

"Jautājums, ko ar viņiem darīt - kā izvest šos skolēnus no viņu "burbuļa", un kā viņus "ielikt" vidē, kura sniedz viņiem jaunu izpratni un rīcībspēju," sacīja pētniece, piebilstot, ka jādomā arī par jauniešu zināšanu līmeņa kāpināšanu.

Skolēnu zināšanas un izpratni galvenokārt ietekmē viņu ģimene, draugi un skolas biedri, liecina pētījuma rezultāti. Tāpēc būtu jādomā, kā veicināt visas sabiedrības kopējās izpratnes par līdzdalības jautājumiem, demokrātijas vērtībām un valsts drošību.

Starptautiskajā salīdzinājumā augstākie sasniegumi pilsoniskajā izglītībā pētījumā ir Taivānas, Zviedrijas un Polijas skolēniem - virs 550 punktiem, kamēr zemākie - Kolumbijas, Bulgārijas un Kipras skolēniem, kuru sniegums novērtēts zem 460 punktiem. Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi ir 490 punkti. Tas ir zemāk nekā pētījuma dalībvalstīs vidēji, kas ir 508 punkti.

Pētījuma virsmērķis ir izpētīt, cik lielā mērā pētījuma dalībvalstu jaunieši ir gatavi uzņemties dažādas pilsoniskās lomas. Tajā piedalījās 22 pasaules valstis un divas Vācijas pavalstis Ziemeļreina-Vestfālene un Šlēsviga-Holšteina. Latvija pētījumā piedalās ceturto reizi.

"IEA ICCS 2022" ciklā izceltas četras jomas: ilgtspējība, digitālā vide, dažādība, jauniešu uzskats par politiskajām sistēmām. Pētījumā noteica skolēnu pilsoniskās zināšanas un spēju analizēt un meklēt iemeslus par pilsoniskās izglītības tēmām. Saturiski jautājumi tika uzdoti par pilsoniskajām institūcijām un sistēmām, pilsoniskajiem principiem, pilsonisko līdzdalību, pilsoniskajām lomām un identitāti.

Otro reizi Latvija pētījumā piedalījās ar nacionālajiem jautājumiem. Šoreiz aptaujā tika iekļauti jautājumi, ar kuru palīdzību noskaidrots skolēnu viedoklis par valsts drošības garantu, piederības izjūtu Latvijai un viņu autoritāti, informācijas izplatīšanu.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība IeM analizē šūnu apraides paziņojumu nenonākšanu līdz adresātiem

Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centrs kopā ar tehniskajiem sistēmas izstrādātājiem sācis analizēt situācijas, kurās šūnu apraides paziņojums nav sasniedzis saņēmējus, informēja ministrija.

Sabiedrība Vasarā bērnu pieskatīšana valstī kļūst par ikdienas izaicinājumu (+VIDEO)

"Tas norāda uz plaisu starp ģimeņu vajadzībām un darba vides atbalsta mehānismiem".

Sabiedrība «Presidential Alert» Latvijā? VUGD skaidro paziņojuma izcelsmi

Šūnu tehnoloģijas trauksmes paziņojuma nosaukums un valoda ir atkarīga no mobilo telefonu operētājsistēmas izstrādātāju īpatnībām, taču patlaban valstij nav iespējams to mainīt pēc saviem ieskatiem, aģentūrai LETA atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Sabiedrība Sākas vilku medību sezona, atļauts nomedīt 370 vilkus

Valsts meža dienests patur tiesības samazināt nomedījamo vilku skaitu atbilstoši medību sezonas laikā iegūtajiem datiem par vilku populācijas stāvokli.

Lasiet arī

Sabiedrība Pētījums: Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju pozitīvi vērtē dalību ES

Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju pozitīvi vērtē Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES), un divu gadu laikā nav šajā vērtējumā nav notikušas būtiskas izmaiņas, secināts pētījumu kompānijas "Kantar" veiktajā aptaujā.

Interesanti fakti Pētījums: Āzijas kalnu grēdas sniega sega ir 23 gadu zemākajā līmenī

Āzijas Hindukuša - Himalaju kalnu grēdā sniega kārta sasniegusi 23 gados zemāko līmeni, apdraudot ūdens pieejamību gandrīz diviem miljardiem cilvēku, pirmdien brīdināja zinātnieki.

Veselība Aptauja: 68% vīriešu savu emocionālo stāvokli vērtē kā labu

Lielākā daļa jeb 68% vīriešu savu emocionālo stāvokli vērtē kā labu vai drīzāk labu, noskaidrots pētījumu aģentūras "Norstat" veiktajā sabiedriskās domas aptaujā.

Interesanti fakti Zemūdens izpētē atklāta Baltijas jūrai neraksturīga dzīļu struktūra (VIDEO)

Zemūdens izpētē atklāta Baltijas jūrai neraksturīga dzīļu struktūra, informē Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) projekta "Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā" (LIFE REEF) koordinatore Gunta Gabrāne.