Latvijas valdība atcerējās Putinam ziedotos Abreni un pagastus (+VIDEO)

Šodien Ministru kabinets sēdē skatīs kultūras ministres Agneses Loginas ("Progresīvie") virzīto dokumentu - Informatīvo ziņojumu “Par Latviešu vēsturisko zemju likuma un Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna īstenošanas gaitu”.

Likuma mērķis ir veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību Latvijai un garantēt latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību.

Kā norādīts dokumentā: "Valsts veicina bijušā Abrenes apriņķa Abrenes pilsētas, Kacēnu pagasta, Upmales pagasta, Linavas pagasta, Purvmalas pagasta, Augšpils pagasta un Gauru pagasta kultūrvēsturiskā mantojuma un vēsturiskās atmiņas apzināšanu un saglabāšanu".

Likuma ieviešanas koordinēšanai Latvijas Nacionālajā kultūras centrā ir izveidota Vēsturisko zemju un nemateriālā mantojuma nodaļa. Atbilstoši Likuma noteiktajam ir izveidota Padome. Padomes darbību organizē un tās sekretariāta funkcijas nodrošina Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Plāna projekts ir precizēts 2023.-2027.gadam un atbilstoši institūciju atzinumos sniegtajiem iebildumiem un priekšlikumiem, un sagatavots atkārtotai saskaņošanai.

2023.gadā no valsts budžeta Plāna projekta īstenošanai ir piešķirti papildu līdzekļi šādām aktivitātēm:

1) 106 000 euro atbilstoši Satiksmes ministrijas iesniegtajam prioritārajam pasākumam “Ceļa zīmju nodrošināšana lībiešu un latgaliešu valodā” kultūrtelpu robežu norāžu izvietošanai pie galvenajām satiksmes maģistrālēm uz valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, kā arī norādēm latgaliešu rakstu valodā un lībiešu valodā;

2) 400 000 euro no piešķirtā dotācijas palielinājuma Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” īstenošanai, kas aizstāj iepriekšējos gados īstenoto mērķprogrammu “Atbalsts kultūras programmām reģionos”;

3) 97 000 euro atbilstoši Kultūras ministrijas iesniegtajam prioritārajam pasākumam – Latvijas Nacionālajam kultūras centram Padomes sekretariāta darbības nodrošināšanai.

Tautskaites laikā 1935. gadā Abrenes apriņķī noteica šādu iedzīvotāju etnisko sastāvu: 60 145 latvieši, 45 885 krievi, 1558 ebreji un 648 baltkrievi. Abrenes apriņķa austrumu daļā latvieši etniski bija mazākumā: 32% Purvmalas pagastā, 17% Kacēnu pagastā, 5% Linavas pagastā, 5% Augšpils pagastā un 4% Gauru pagastā, turpretī rietumu daļā vairākumā — 71% Šķilbēnu pagastā un 91% Viļakas pagastā. Abrenes pilsētā iedzīvotāju skaits bija 1242, no tiem 484 latvieši.

Laika gaitā Krievijai pievienotajā novadā uz dzīvi apmetās iebraucēji no PSRS, tādēļ latviešu skaits manāmi samazinājās un pēc 2002. gada Krievijas tautas skaitīšanas datiem Pleskavas apgabalā dzīvoja 690 cilvēku, kuri savu tautību apzīmēja kā latvietis.

Visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas līdz 1945. gada oktobrim bija dzimuši likvidētajā Abrenes apriņķī, bija tiesības atgūt Latvijas pilsonību. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem kopš 2009. gada Latvijas pilsoņiem, kas dzimuši vietā, kas toreiz atradās Latvijas teritorijā, bet tagad atrodas citas valsts teritorijā (tātad pirms 1945. gada oktobra bijušā Abrenes apriņķa teritorijā — Abrenes pilsētā, Augšpils, Gauru, Kacēnu, Linavas, Purvmalas vai Upmalas pagastos) kā dzimšanas vieta var tikt norādīta Latvija, novēršot iespēju, ka kā dzimšanas vieta, pretēji personas vēlmēm, tiktu norādīta Krievija vai kāda cita adminstratīvā iedalījuma vienība Latvijā.