Latvijā ir aptuveni 32 000 sociālās jomas darbinieku, kas ir pakļauti sociālās vai ekonomiskās atstumtības riskam, liecina Baltijas mēroga pētījums "Atklājot Neredzamos: Ko oficiālā statistika nestāsta par iedzīvotājiem un viņu problēmām".
Pētījuma dati liecina, ka apmēram, 369 000 jeb 27,6% Latvijas iedzīvotāju var uzskatīt par "neredzamajiem", proti, viņi savu ienākumu vai dzīves stila dēļ ir sociāli un ekonomiski atstumti vai ierobežoti.
Pētījuma autors un Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" zinātņu prorektors, asociētais profesors, ekonomikas zinātņu doktors Valters Kaže skaidro, ka pētījuma robežās termins "sociālās jomas darbinieki" raksturo grupu dažos vārdos, taču tā ietver plašāku loku, nekā to atspoguļo oficiālā statistika.
Viņš norāda, ka definīcija "sociālie pakalpojumi" attiecas uz virkni valsts un sabiedrībā balstītu programmu, pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas paredzētas, lai palīdzētu personām un ģimenēm apmierināt pamatvajadzības, uzlabotu dzīves kvalitāti un risinātu dažādas sociālās, ekonomiskās un ar veselību saistītās problēmas. Konkrēti sniegtie pakalpojumi dažādos reģionos vai valstīs var atšķirties, un tie nav tikai valsts un pašvaldību sniegti pakalpojumi, bet var ietvert arī bezpeļņas organizācijas un kopienas. Šiem pakalpojumiem bieži ir izšķiroša nozīme neaizsargāto iedzīvotāju grupu atbalstīšanā un vispārējā sabiedrības labklājības uzlabošanā.
Baltijas valstīs "neredzamo" sociālās jomas darbinieku grupas īpatsvars sabiedrībā ir līdzīgs - tas svārstās ap 2-3% no kopējā iedzīvotāju skaita. Piemēram, Latvijā ir ap 32 000 šādu cilvēku, kas ir ap 2,4% no kopējā iedzīvotāju skaita vecuma grupā no 18 līdz 74 gadiem. Tikmēr Igaunijā tādu ir 24 000, bet Lietuvā - 42 000.
"Neredzamā" sociālās jomas darbinieka demogrāfiskajā portretā vairāk iezīmējas sievietes, to ir 64%. Tikai 57,3% paļaujas uz ģimenes atbalstu. Pētījuma autori norāda, ka lielāka paļaušanās ir uz nevalstiskām organizācijām un kopienām. Lai gan vidēji šīs grupas cilvēkiem ir zemāka izglītība, tomēr bieži tā nav tikai pamatizglītība vai profesionālā izglītība. Taču, ja viņu bērniem ir nepieciešama aprūpe, tās pieejamība ir sliktāka nekā vidusmēra cilvēkam. Latvijā augstākais šīs grupas īpatsvars Latvijā vērojams Vidzemē.
Pētījuma dati liecina, ka 46,2% respondentu pēdējo 12 mēnešu laikā ir kavējuši maksājumus vismaz vienu reizi. Viņi ir kavējuši īres maksu par mājokli, gāzes apmaksas rēķinus, maksājumus par pirkumiem uz nomaksu un kredīta maksājumus.
Tikmēr tikai 49% Baltijas valstu respondentu aptaujas veikšanas laikā saņem darba algu salīdzinājumā ar vidējo Latvijas rādītāju - 64%. 34% gadījumu viņi saņem dažāda veida pensijas, un biežāk nekā vidējais Latvijas iedzīvotājs viņi saņem pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu, uzturlīdzekļus, ienākumus no pašu darinātiem un pārdotiem mākslas un amatniecības darbiem, ienākumus no saimniecībā ražotiem produktiem, darba devēja izmaksātu materiālu pabalstu/kompensāciju.
Kopumā "neredzamo" personu ienākumu avoti ir ļoti daudzveidīgi, bet nelieli, jo 51,3% respondentu ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir līdz 500 eiro (Latvijā - 29,7%). Vēl 78,6% respondentu nevar atļauties nedēļu ilgas brīvdienas ārpus mājām, 26,4% nevar atļauties ēst vistas gaļu vai zivis katru otro dienu, 55,6% nevar samaksāt neparedzētus, bet nepieciešamus izdevumus 500 eiro apmērā, 48,4% nevar uzturēt mājokli pietiekami siltu (Latvijā vidēji - 23%), 37,9% vēlētos nelielu naudas summu, ko ik nedēļu tērēt sev nevis kopējai mājsaimniecībai, bet nevar atļauties, bet tikai 49,2% var atļauties vismaz reizi mēnesī uzaicināt draugus vai ģimeni uz kādu dzērienu vai maltīti.
Pētījuma autori norāda, ka tiem, kuri pēdējā gada laikā zaudējuši ienākumus, tas noticis slimības vai invaliditātes, darba maiņas vai samazinātu sociālo pabalstu dēļ. Proti, viņi izmanto patēriņa kredītus, patēriņa kredītus automašīnām, kredītlīnijas un kredītkartes. Pētījuma autori skaidro, ka šos produktus viņi izmanto vairāk nekā vidusmēra iedzīvotāji - tikai 47% šīs grupas iedzīvotāju nav izmantojuši nebanku kredītdevēju pakalpojumus, bet patēriņa kredītus izmantojuši 20,4%, kas ir ievērojami augstāks rādītājs nekā Latvijā - 10,4%.
Tostarp tikai 38,9% mēdz aktīvi izmantot bankas kontu, un viņiem biežāk nekā vidusmēra iedzīvotājiem ir trīs vai vairāk kredīti. Pētījuma dati liecina, ka 34,2% šīs grupas iedzīvotāju ikmēneša maksājumiem par kredītu tērē vairāk nekā 21% no saviem ienākumiem. Viņi biežāk aizņemas no ģimenes locekļiem vai draugiem, un tikai 29,8% no viņiem to nekad nav darījuši (Latvijā vidējais - 39,6%). Šī intensīvā aizņemšanās, kā arī kavētie maksājumi izskaidro augsto kredīta atteikumu īpatsvaru.
Banku kredīta atteikumu saņēmuši 78,4% grupas pārstāvju (vidēji Latvijā - 23,3%), nebanku kredītdevēju atteikumu - 47,2% (Latvijā vidēji - 12,5%), bet līzinga kompāniju - 45,2% (Latvijā - 11,4%).
Pētījuma dati liecina, ka darbavietās sociālās jomas darbiniekiem retāk tiek prasītas digitālās prasmes, bet biežāk - sociālās saskarsmes prasmes. 48,2% respondentu aptaujas laikā ir darba vai papildu darba meklējumos (Latvijā - 31,4%). Meklējot darbu, viņi vairāk izmantojuši kanālus, kas atbilst viņu spējām - ievietojuši sludinājumus, atbildējuši uz darba sludinājumiem, vērsušies pie darba devējiem, gaidījuši atbildes pēc pieteikšanās darbam.
Vienlaikus viņi retāk izmantoja internetu, augšupielādēja savus CV darba meklēšanas platformās vai pieteicās Valsts nodarbinātības aģentūrā. Pētījuma autori norāda, ka, apgūstot šos kanālus, viņi var veiksmīgāk iegūt darbu, kur nepieciešamas viņu sociālās prasmes, un tādējādi uzlabot savu dzīvi.
Tāpat viņi piedalījušies apmācībās tikpat bieži kā citi, taču biežāk to darīja tāpēc, ka tās bija obligātas, un retāk tāpēc, ka vēlējās pilnveidot zināšanas un prasmes, tomēr dati liecina, ka tikai 18,8% devās uz mācībām, lai pilnveidotos sev interesējošā tēmā, salīdzinot ar vidējo rādītāju - 64,2%.
Attiecībā uz apmierinātību ar dzīvi šī "neredzamā" grupa ir līdzīga vispārējai iedzīvotāju grupai, izņemot augstāku neapmierinātību ar attiecībām ar ģimenes locekļiem. Vēl 45,8% ir neapmierināti ar finansiālo stabilitāti un drošību (Latvijā vidēji - 31,5%), ar fizisko veselību un labbūtību nav apmierināti 31,9%, bet ļoti neapmierināti ar emocionālo un garīgo veselību ir 15,6% (Latvijā - 4,3%).
Pētījuma autori skaidro, ka neapmierinātība ar finansiālo stabilitāti varētu būt saistīta ar to, ka šie cilvēki meklē daudzus nelielus darbus un dažādus ienākumu avotus, lai savilktu galus, kā arī neievēro labu finanšu pārvaldību, ņemot kredītus, lai uzlabotu savu garīgo un emocionālo veselību. Attiecīgi šī grupa ir ieguldījusi svešu naudu emocionālas motivācijas ietekmē, bet viņu ģimenes locekļi ir sākuši apšaubīt šo darbību efektivitāti. 48,8% šīs grupas pārstāvju ir bieži izjutuši naudas trūkumu, 46,2% ir izjutuši nedrošību un bažas par nākotni, un vēl 49,8% bijuši spiesti atteikties no sociāliem un kultūras pasākumiem naudas trūkuma dēļ (Latvijā vidēji - 19,6%).
Pētniecības projekta "Neredzamie" galvenais mērķis ir identificēt un raksturot sociālās grupas, kas savas specifikas dēļ grūti identificējamas vai nemaz neuzrādās oficiālajā statistikā, bet kurām ir dažādu cēloņu radīti izaicinājumi integrēties sabiedrībā un nodrošināt sev ikdienas dzīvei nepieciešamo.
Projekta "Neredzamie" pētījums Baltijas valstīs ir īstenots 2023.gada pavasarī, sadarbojoties vadošām akadēmiskām institūcijām - "RISEBA", Tallinas Tehnoloģiju universitāti, Vītauta Dižā universitāti - un Latvijas pētniecības uzņēmumiem "Ex Novo" un "Motival Development", kā arī ar starptautiskās kompānijas "IPF Digital" atbalstu.