Kā informē Rīgas pašvaldība, tie ir papildus 800 cilvēki rindā uz šo pakalpojumu. "Šīs rindas ir jāizskauž. Tāpat ir svarīgi, lai cilvēki varētu zināt savu vietu šajās rindās un saprast pakalpojuma sniegšanas termiņu, jo šie faktori atsaucas uz šo personu izdevumiem un dzīvi kopumā," pauž Radzevičs.
Šis jautājums aktualizēts pirmdien notikušajā pirmajā Rīgas pašvaldības Sociālo pakalpojumu sniedzēju konsultatīvās padomes sēde, kas pulcēja 35 nevalstiskā sektora sociālo pakalpojumu sniedzējus un Rīgas domes deputātu frakciju pārstāvjus.
Radzevičs uzsver, ka šis jautājums skar ne vien budžeta piesaistes nepieciešamību, bet arī pareizu esošā budžeta sadalījumu. Viņaprāt, minēto apsvērumu dēļ nākamā gada sociālo pakalpojumu budžets ir izskatāms vispirms tieši šajā konsultatīvajā padomē, jo tieši sociālo pakalpojumu sniedzēji ir bijuši pakalpojumu radītāji un turpina tos nodrošināt arī šobrīd, piedāvājot tos pašvaldībai.
Rīgā šobrīd darbojas 71 sociālo pakalpojumu sniedzējs, norāda Solovjeva.
Sēdē tika apspriestas aktualitātes sociālajā jomā, izaicinājumi pakalpojumu sniegšanā un darbinieku piesaistē, un galvenās darbības tendences.
Sociālo pakalpojumu konsultatīvā padome veidota ar mērķi īstenot savstarpēju sadarbību, lai informētu padomes locekļus un pašvaldību par izaicinājumiem, attīstību kavējošajiem faktoriem, iespējamajiem risinājumiem sociālās nozares jomā un pakalpojumu sniegšanā, uzlabojot sociālo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem.
Sēdes noslēgumā pārstāvji lēma par apskatāmo jautājumu loku nākamajā padomes sēdē, kā arī apsprieda sociālo pakalpojumu sniedzēju gaidas no Rīgas domes 2025.gadā. Nākamā sēde norisināsies 3.oktobrī, kuras laikā turpinās risināt jautājumus par rindām un sociālajiem pakalpojumiem.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri