• Ārvalda,
  • Ārvalds,
  • Herta,
  • Valda
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Saeima noraida pieprasījumu par Kariņa speciālo avioreisu tēriņiem

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 12:42, 15.11.2023


Saeimas Pieprasījumu komisija šodien noraidīja "Apvienotā saraksta" (AS) pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) par pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) speciālo avioreisu tēriņiem laikā, kad viņš bija valdības vadītājs.


Foto: LETA

Astoņi koalīcijas deputāti balsoja pret, savukārt seši opozīcijas deputāti bija par pieprasījumu.

Viens no pieprasījuma iesniedzējiem, Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (AS) uzsvēra, ka izpildvaras pārstāvji neesot snieguši atbildes uz vairākiem AS pieprasījumā minētajiem jautājumiem - par pasažieru skaitu katrā reisā, kuri ir bijuši pasažieri, kāds ir bijis ekonomiskais pamatojums, kādi ir precīzie galamērķi, un citiem jautājumiem.

Jau sēdes noslēgumā Smiltēns aicināja atbalstīt pieprasījumu, jo situācijā, kad deputātiem nav sniegtas atbildes, tas ir Saeimas pašcieņas jautājums.

Parlamentārieša nostājai par to, ka nav sniegtas atbildes uz visiem deputātu jautājumiem, pievienojās deputāts Edvīns Šnore (NA). Raisoties diskusijai ar Valsts kancelejas (VK) direktoru Jāni Citskovski, Šnore vairākkārt aicināja VK sniegt informāciju par konkrētiem speciālo reisu laikiem, lai tos varētu salīdzināt ar regulāro avioreisu pieejamību šajā laikā.

Nepieciešamību sniegt šo informāciju uzsvēra arī deputāte Linda Liepiņa (LPV), vaicājot, kāpēc laikā, kad tik aktuāli ir jautājumi par naudas pietiekamību dažādām nozarēm, deputāti netiek nodrošināti ar prasītajām atbildēm.

Ministru prezidentes parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV) gan vairākkārtīgi uzsvēra, ka atbildes esot sniegtas, un arī skaidroja, ka parasto reisu izmantošana nozīmētu, ka premjeram būtu jākavē laiks, kādās pilsētās gaidot uz savienotajiem reisiem.

Koalīcijas deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) no savas puses norādīja uz notikušajiem lidojumiem iepriekšējās valdības laikā, kad bijušo koalīciju kopā ar "Jauno vienotību" veidoja AS un Nacionālā apvienība (NA). Brigmanis vaicāja, vai AS un NA pārstāvji tajā laikā varēja jau būt informēti par šiem lidojumiem.

Atbildot uz opozīcijas pieprasījumu, premjerministres parlamentārais sekretārs Patmalnieks norādīja, ka daudzu valsts amatpersonas izmanto speciālos reisus, un ka līdzīgas debates par šiem jautājumiem jau notikušas Igaunijā, Lietuvā, Somijā.

Kā atzīmēja VK vadītājs Citskovskis, Igaunijā par to ticis debatēts 2016.gadā. Viņš arī pastāstīja, ka Lietuva valsts vadītājiem nodrošina militāro transportlidmašīnu, kas piemērota pasažieriem, reizē Lietuvā arī notiek diskusija, vai būtu jāiegādājas īpaši piemērota pasažieru lidmašīna valsts augstāko amatpersonu vajadzībām.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) aktualizēja līdzīgu jautājumu, vai finansiāli izdevīgāk būtu iegādāties nelielu pasažieru lidmašīnu.

Patmalnieks no savas puses uzsvēra, ka pieprasījums nav atbalstāms, jo ir adresēts Ministru prezidentei Siliņai, uz kuru neattiecas pieprasījumā minētie reisi.

VK direktors Citskovskis uzsvēra, ka Ministru prezidentam kā amatpersonai ir ļoti intensīvs darba režīms gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski. Bieži vien tikai pāris dienas pirms vizītes tiek noskaidrots, ka tā notiks, un galamērķi ne vienmēr sakrīt ar regulārajiem avioreisiem.

Daudzas Rietumu demokrātijas, arī Latvija sākumā skatās, vai galamērķis sakrīt ar regulārajiem avioreisiem, un tikai tad, ja šādu reisu nav, tiek meklēti speciālie reisi, atzīmēja VK vadītājs.

Kā ziņots, Kariņa Ministru prezidenta laika delegācijām paredzētie speciālie avioreisi no 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta izmaksāja 613 830 eiro, liecina Valsts kancelejas (VK) apkopotā informācija.

Interesi par Kariņa laikā veiktajiem speciālajiem reisiem izrādījuši AS politiķi, pieprasot sniegt viņiem šādu informāciju. AS gribēja zināt par Kariņa vēl premjera pilnvaru laikā izmantotajiem privāto lidsabiedrību pakalpojumiem. Informāciju par to atbilstoši Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) rezolūcijai sagatavojis VK direktors Citskovskis.

Viens no pieprasījuma iesniedzējiem, Saeimas deputāts Smiltēns, atsaucoties uz saņemto atbildi, publiski norāda, ka trešā daļa no visiem lidojumiem veikta, nevis pērkot vietu regulārajā avioreisā, bet īrējot visu lidmašīnu.

Kariņa speciālo reisu nodrošināšanai no valsts budžeta līdzekļiem 2021.gadā izlietoti 144 800 eiro, 2022.gadā - 332 717 eiro un 2023.gadā - 136 313 eiro, teikts Citskovska vēstulē. Smiltēns norāda, ka attiecīgās summas izlietotas par 18 lidojumiem.

VK vadītājs norāda, ka AS pieprasījumā minētajā laika posmā no 2019.gada janvāra līdz 2023.gada septembrim Ministru prezidenta vadītā delegācija, dodoties ārvalstu komandējumos, izmantojusi regulāros avioreisus 35 pārlidojumos un 18 speciālo lidojumu pakalpojumus.

Starp speciālo reisu galamērķiem bija arī Beļģija, Slovēnija, Vācija, Francija, Portugāle, Lielbritānija, Slovākija, Nīderlande, Dānija, Čehija, Polija un Moldova, un pasažieru skaits Kariņa kā premjera laika delegācijā bija no piecām līdz deviņām personām.

Citskovskis savā vēstulē cita starpā skaidro, ka šādi reisi bija nepieciešami, lai arī komplicētas loģistikas apstākļos būtu iespējams vienlaikus apmeklēt gan pasākumus Latvijā, gan pārstāvēt savu valsti ārvalstīs.

No Citskovska vēstules secināms, ka Ministru prezidenta funkciju nodrošināšanai speciālos reisus savulaik izmantojuši arī citi premjerministri.

Siliņa savā atbildē Saeimas Pieprasījumu komisijai cita starpā akcentē Ministru prezidenta lomas ārpolitikā palielināšanos. Nepieciešams veicināt starptautisko atbalstu Latvijas interesēm, kā arī vienlaikus nodrošināt iespēju pēc iespējas ātrāk atgriezties atpakaļ Latvijā, skaidro valdības vadītāja.

Kā ziņots, AS savā paziņojumā atsaucās uz informāciju, ka Kariņš 2023.gadā vairākkārt izmantojis privātu aviokompāniju pakalpojumus. Opozīcijas partija prasīja situācijai skaidrojumu, "lai sabiedrība gūtu pilnīgu pārliecību par budžeta līdzekļu taupīgu un racionālu izmantošanu".

AS novembra sākumā iesniegtajā dokumentā prasīja, vai valdība savām vajadzībām ir izmantojusi privātu aviokompāniju pakalpojumus arī iepriekš, lūdzot sniegt pārskatu par laika posmu no 2019.gada 1.janvāra. Partiju apvienība vēlējās noskaidrot, cik lidojumu ir veikti, izmantojot privātas aviokompānijas, kādi ir bijuši to galamērķi, kāds ir bijis pasažieru skaits katrā reisā, kas ir bijuši pasažieri un kādas ir bijušas šo pakalpojumu izmaksas.

Kā vēstīja "Latvijas Avīze", Kariņš 2023.gadā līdz valdības maiņai vairākas reizes ārvalstu vizītēm izmantojis speciālos reisus jeb privāto lidsabiedrību pakalpojumus.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Visā Latvijā notiks «Ēnu diena»

Šodien visā Latvijā norisināsies Izglītības organizācijas "Junior Achievement Latvia" rīkotais karjeras izglītības pasākums skolēniem "Ēnu diena", aģentūru LETA informēja organizācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.

Sabiedrība Šodien notiks konference par neatkarību un latvisko garu (+VIDEO)

4.maija Deklarācija ir balstīta uz valsts nepārtrauktības doktrīnu, kā arī starptautisko tiesību normām.

Sabiedrība Zosu radītie postījumi lauksaimniekiem ar katru gadu palielinās

Zosu radītie postījumi lauksaimniekiem ar katru gadu palielinās, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Sabiedrība Latvijā sāk ieplūst auksts gaiss no Arktikas

Piektdien Latvijā pūtīs brāzmains vējš un gaisa temperatūra būs ievērojami zemāka nekā ceturtdien, prognozē sinoptiķi.

Lasiet arī

Sabiedrība Diskusijā Saeimā izskan pretēji viedokļi par atkritumu dedzināšanas rūpnīcām

Vairāku Saeimas apakškomisiju kopsēdē otrdien izskanēja pretēji viedokļi par atkritumu reģenerāciju jeb dedzināšanu, tās ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi, kā arī nozīmi kopējā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.

Sabiedrība Saeima amatam NEPLP virza Ievu Kalderausku

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien nolēma balsojumam Saeimā uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa amatu virzīt pašreizējo NEPLP locekli Ievu Kalderausku.

Sabiedrība Ārpolitikas debatēs Saeimā kritizē Latvijas zaļo kursu

Ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs opozīcijā esošais parlamentārietis Andris Kulbergs (AS) kritizēja Latvijas "zaļo kursu", norādot, ka klimata mērķi veicina birokrātiju.

Sabiedrība Noraida priekšlikumu deputātiem ar medijiem sazināties tikai latviski

Saeimas Juridiskajā komisijā deputātu vairākums trešdien noraidīja atsevišķu deputātu priekšlikumu grozījumiem Saeimas Kārtības rullī, ar kuriem tika rosināts noteikt, ka Saeimas deputāti ar masu medijiem un to pārstāvjiem drīkst sazināties tikai valsts valodā.