Liepājnieku vairākums atbalstīja pilsētas sanatorijas rekonstrukciju (+VIDEO)

Projekta publiskajā apspriešanā kopumā iesniegti 202 viedokļi, no tiem būvniecības ieceri atbalsta 168 iedzīvotāji, neatbalsta – 34.

Galvenās iebildes saistītas ar apbūves noteikumiem un jaunbūvējamās ēkas augstumu. Liepājas pilsētas arhitekts Uģis Kaugurs teic, ka tas nav nekas jauns – diskusija par to jau bija sagaidāma.

“Mūsu uzdevums ir atrast labāko iespējamo kompromisa variantu, lai varētu virzīties uz priekšu,” viņš saka vietnei liepajniekiem.lv.

Daudzo viedokļu kopsavilkums esot tāds, ka sabiedrībai negribētos, lai jaunā ēka dominētu pār veco.

“Tas ir vienkārši pasakāms, bet, lai to izvērtētu, jāskatās konkrētie risinājumi,” skaidro U. Kaugurs, norādot, ka, piemēram, skatoties no Gulbju dīķa puses, jaunā viesnīca faktiski nebūšot saredzama, to aizsegs Vannu māja. Tikmēr no sāna skata būs redzamas divas atsevišķas ēkas un tās cita pār citu nedominēs. A. Kokins to apliecina, skaidrojot, ka jaunbūvējamās viesnīcas ceturtā stāva dzega būšot tieši Vannu mājas kupola augstumā.

Publiskajā apspriešanā iedzīvotāji izteikušies arī par to, ko vajadzētu saglabāt un atjaunot Vannu mājā, kas gan mainīs savu funkciju, jo tajā iecerēts restorāns un konferenču centrs. U. Kaugurs: “Es pieņemu, ka nez vai daudzi cilvēki šobrīd ir bijuši iekšā šajā vecajā mājā un skaidri saprot, kā tur tagad izskatās, kādā stāvoklī ēka ir. Konkrēti to, ko varēs vai nevarēs saglabāt, jāprasa projektētājiem, bet uzdevums gan no mūsu, gan no Kultūras mantojuma pārvaldes puses ir iespēju robežās mēģināt saglabāt kaut kādas detaļas, apdares elementus, flīzējumus, varbūt arī vannas. Tautas valodā runājot, doma ir to smeķi saglabāt, lai nebūtu tā, kā cilvēki uztraucas, ka paliks tikai čaula un iekšā būs pavisam kas cits. Ceru, ka to varēs izdarīt.”

Vannu mājā tikšot saglabātas vēsturiskās grīdas, vairākas sienas, uz kurām ir flīžu mozaīkas, griestu dekori, bet vienu telpu nolemts atjaunot, kāda tā bijusi, – ar veco, grīdā iebūvēto vannu, atklāj A. Kokins. Restorāna teritorijā tā būšot kā muzeja telpa.

Vecās ēkas atjaunošana esot lielākais izaicinājums, jo šī māja ir sliktā stāvoklī, tai gandrīz pilnībā jāmaina jumts, izņemot kupolu, kas dīvainā kārtā esot saglabājies ļoti labi, ēkai nepieciešami jauni pārsegumi, dažviet jāstiprina pamati. A. Kokins saka paldies pilsētniekiem par lielo atsaucību publiskajā apspriešanā, lai arī saruna brīžiem bijusi asa. Diskusija devusi zināmu pārliecību, ka projekts ir labs, bet iebildes likušas padomāt un atrisināt atsevišķas lietas, piemēram, viesnīcas ēkas augstumu nolemts samazināt, nemainot stāvu skaitu.

“Tomēr jāsaprot viena lieta – ir noticis starptautisks konkurss, pieņemti kaut kādi lēmumi, bet, ja tālākajā attīstībā gribas taisīt ko citu, tas būtu nepareizi,” norāda A. Kokins, uzsverot, ka viņš nav projekta autors, bet gan vadītājs. Lai arī projekts sadalīts divās daļās – Vannu mājas pārbūve un viesnīcas ēkas būvniecība –, pasūtītājs abus objektus vēloties attīstīt vienlaikus. “Nevajag viesnīcu bez, tā teikt, restorāna bloka, un nav vajadzīgs restorāns bez viesnīcas. Abu objektu būvniecība tiks nodota faktiski vienā laikā,” - pauž A. Kokins.

Jautāts, kā viesnīca spēs sadzīvot ar līdzās esošo koncertdārzu “Pūt, vējiņi!”, būvprojekta vadītājs neslēpj, ka tas tiešām būs tehnisks izaicinājums, jo cilvēki uz šejieni brauks atpūsties un vēlēsies baudīt klusumu. Šis jautājums tiekot risināts, un viesnīcas ēkā būšot ļoti augstas skaņas izolācijas logi.