Madonas novada Dzelzavas ciems saglabās savu pamatskolu (+VIDEO)

Dzelzavas speciālā pamatskola pārdēvēta par Dzelzavas Pakalnu pamatskolu, liecina Madonas novada domes sēdes lēmums. Mainīt skolas nosaukumu, tajā neietverot vārdu "speciālā", Madonas novada pašvaldību rosinājis tiesībsargs. Pašvaldība atzinusi, ka tā respektēs gan savulaik Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), gan tiesībsarga pausto argumentu par bērnu ar speciālajām vajadzībām iekļaušanu un iespējamību, ka izglītības iestādes nosaukums bez vārda "speciālā" varētu mazināt lieko spriedzi vecākiem, izvēloties saviem bērniem atbilstošāko izglītības iestādi.

Ņemot vērā, ka vienkārši svītrot vārdu "speciālā" nav iespējams, jo Madonas novada pašvaldībā jau ir izglītības iestāde ar nosaukumu "Dzelzavas pamatskola", Madonas novada Izglītības nodaļas speciālisti kopā ar Dzelzavas speciālās pamatskolas kolektīvu izvērtējuši iespējamos izglītības iestādes nosaukumu variantus, kā arī konsultējušies ar IZM ekspertiem, kā rezultātā panākta vienošanās par nosaukumu Dzelzavas Pakalnu pamatskola.

Nosaukuma izvēlē ņemts vērā Dzelzavas speciālās pamatskolas atrašanās vieta Dzelzavas pagastā, kas atrodas Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvaļņa apvidū, kas savieno Vidzemes un Alūksnes augstienes, kam raksturīgā pakalniem bagāta ainava - augstākā virsotne Ūsiņkalns, pie vietējiem pauguriem vēl jāmin Obzerkalns, Smilšukalns, Skudru kalns, Budkukalns, Gribažkalns un citi. Pakalnu pakalni apdziedāti arī Dzelzavas pagasta neoficiālajā himnā "Dziesma Dzelzavai" (Viļņa Ludberga mūzika un Pētera Mucenieka vārdi), kuras radīšanā piedalījušies arī Dzelzavas speciālās pamatskolas pedagogi. Pakalni ietvertu arī simbolisko nozīmi skolēnu attīstības ceļā kā virzienu uz augšu, uz attīstību, lēmumā par skolas nosaukuma maiņu skaidro pašvaldība.

Savus bērnus dzelzavieši gribējuši skolot jau pirms 300 gadiem. 19.gs. 40. – 50.g. Dzelzavā bijušas vairākas mājskolas. No 1873.g. darbojās Bučauskas pareizticīgo skola. Dzelzavas vecākai paaudzei atmiņas par skolas gadiem saistās ar māju “Akācijās”, kur 1872.g. ienāk pirmie bērni. Te mācās arī Doku Atis, kurš pēc tam strādā par skolotāju. 1940.gadā skola pārceļas uz pili. Tā ir republikas nozīmes arhitektūras piemineklis. Neskatoties uz svešu, uzspiestu ideoloģiju, skolā ir risinājies saturīgs mācību un interesants ārpusklases darbs. Arī 70. – 80.gados skolā rit rosīga dzīve. Labi panākumi ir korim. Sportā ir izcīnītas 1. vietas rajonā, ražošanas brigādēs, aģitbrigāžu skatēs, novadpētniecībā, arī mācību priekšmetu olimpiādēs.

Bet skolēniem tas ir jaukais skolas gadu laiks. Pa visu plašo Latviju un arī aiz tās ir aizgājuši bijušie skolēni, kuri ir skolotāji, ārsti, juristi, dzejnieki, celtnieki un zemes saimnieki, iestāžu vadītāji. Un būtu prieks, ja visi varētu teikt kā novadnieks Kārlis Pamše: “Es ne godkārības dēļ - es mīlestības dēļ gan mācos, gan ar vijoli noņemos.”