• Alita,
  • Elita,
  • Liesma
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Turpinās žoga izbūve uz robežas ar Baltkrieviju - vēl jāizbūvē 19,9 km

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 13:32, 06.11.2023

Andris Ērglis


Uz Latvijas-Krievijas robežas jāizbūvē vēl aptuveni 180 km žoga un ap 53 km robežapsardzības infrastruktūras.



Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), kurai deleģēta robežas infrastruktūras izbūves organizēšana (izņemot tehnoloģisko risinājumu), informēja Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteju par Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas robežas infrastruktūras izbūves progresu. Žoga izbūve uz Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas līdz 3.novembrim nodrošināta 92,1 km garumā jeb 82% no ~112 km apjoma, kuru plānots pabeigt šogad, lai pēc tam līdz nākamā gada vasarai pabeigtu izbūvēt žogu aptuveni 30 km garumā posmos gar publiskajiem ūdeņiem, kas ir dabīgs šķērslis. Līdz gada beigām vēl jāizbūvē 19,9 km žoga.

Papildus minētajam uzraudzības komitejas sēdē VNĪ informēja, ka III būvdarbu kārtā uz Latvijas-Baltkrievijas sauszemes robežas posmā gar Daugavu - 16,7 km garumā - noris projektēšanas un inženierizpētes darbi. Sešu sakaru torņu, pievedceļu un patruļtaku izbūvi šajā posmā plānots daļēji finansēt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

Savukārt robežas infrastruktūras izbūves pēdējā jeb IV darbu kārtā uz Latvijas-Baltkrievijas sauszemes robežas posmā pie Riču ezera - aptuveni 5 km garumā - noris izstrādātās tehniskās specifikācijas saskaņošana ar iesaistītajām institūcijām.

Žoga izbūvi uz valsts ārējās sauszemes robežas paredzēts pabeigt 2024.gadā, bet kopumā Latvijas austrumu robežas infrastruktūru (izņemot tehnoloģisko infrastruktūru) plānots pilnībā izbūvēt 2025.gadā, lai uz visas austrumu robežas būtu izveidota moderna un efektīva robežapsardzības infrastruktūra.

Lai turpinātu valsts ārējās robežas infrastruktūras izbūvi uz Latvijas-Krievijas robežas, VNĪ ir izsludinājusi divas cenu aptaujas žoga būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamās dokumentācijas izstrādei un izbūvei. Patlaban turpinās pretendentu izvērtēšanas process žoga izbūvei prioritārajā posmā (57 km) Krivandas un Aizgāršas robežapsardzības nodaļu posmos. Līdz 26.septembrim tika iesniegti četri piedāvājumi. Ir veikta to izvērtēšana un tuvākajā laikā plānots pieņemt lēmumu. Vēl turpinās piedāvājumu iesniegšana cenu aptaujā būvuzņēmumiem žoga izbūvei vairākos posmos 124 km garumā.

Uz Latvijas-Krievijas robežas jāizbūvē vēl aptuveni 180 km žoga un ap 53 km robežapsardzības infrastruktūras. Būtiska daļa robežjoslas pie Krievijas robežas jau ir atmežota, kas dod iespēju veikt žoga būvniecību raitāk.

Ievērojot iepriekšējo pieredzi Latvijas-Baltkrievijas robežapsardzības infrastruktūras izbūvē, saņemts dzīvnieku pārvietošanās taku pētījums robežjoslas tuvumā. Tas ļaus projektēt dzīvniekiem draudzīgus risinājumus, ja tie būs nepieciešami.

Ņemot vērā, ka bez žoga un patruļtakām uz austrumu robežas ir nepieciešama arī tehnoloģiskā infrastruktūra, lai paātrinātu robežas aprīkošanu ar nepieciešamajām tehnoloģijām, Saeima ceturtdien, 2.novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja Iekšlietu ministrijas virzītos grozījumus Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā.

Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi nodrošina VNĪ, savukārt tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi uz valsts ārējās sauszemes robežas nodrošina Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Latgalē LVM atjaunos vienu no retāk sastopamajiem biotopiem (+VIDEO)

Atklāto kāpu platībām aizaugot, palielinās barības vielu daudzums.

Sabiedrība VDI: Pusgadā darba vietās notikuši 82 ļoti smagi un astoņi letāli negadījumi

Šī gada pirmajā pusgadā reģistrēti un izmeklēti 1080 nelaimes gadījumi darbā, no tiem 82 bijuši smagi un astoņi - letāli, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) rīcībā esošie dati.

Sabiedrība Kulbergs piedāvās savu kandidatūru premjera amatam

Deputāts, darbību izbeigušās "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS) apņēmies savu kandidatūru virzīt premjera amatam.

Sabiedrība Tumšajā laikā gaisa telpa Latvijas pierobežā būs slēgta līdz 8.oktobrim

Turpinot ierobežojumus Latvijas gaisa telpas zonā pie austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju, no 18.septembra līdz 8.oktobrim tā tiks slēgta diennakts tumšajā laikā no plkst.20 vakarā līdz plkst.7 rītā, aģentūra LETA noskaidroja Aizsardzības ministrijā.

Lasiet arī

Kultūra Folkloras kopa «Vilkači»: «Ar Sauli zobenā un Pērkonu sirdī!» (+VIDEO)

"Mēs rekonstruējam senā Latvijas iedzīvotāja tēlu vēlā dzelzs laikmeta periodā".

Ekonomika Eksperts pastāstīja par lietotu elektroautomobiļu tirgu (+VIDEO)


Ir parametri, kas nav iespējams nolasīt ar diagnostiku.

Ekonomika Aptauja: Cilvēki retāk iegādājās preces ar atlaidēm

Līdz 30% samazinājies to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas iegādājas preces ar atlaidēm, liecina pētījumu aģentūras "Tribus" šogad veiktās aptaujas dati.

Kriminālziņas Krievijas specdienestu sabotieru grupā bijuši četri Latvijas iedzīvotāji

Krievijas specdienestu izveidotajā personu grupā, kas organizēja četrus teroraktus Eiropas valstīs, pārsūtot ar pašizgatavotām sprāgstierīcēm pildītas pasta pakas, bija četri Latvijas iedzīvotāji, izpētījis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" kopā ar partneriem - Lietuvas sabiedrisko mediju LRT, Krievijas "The Insider", Igaunijas "Delfi" un Polijas "Frontstory".

Kultūra ASV atceļ Džimija Kimela televīzijas šovu pēc izteikumiem par Kērku

ASV telekanāls ABC trešdien uz nenoteiktu laiku atcēlis populārā komiķa Džimija Kimela vakara sarunu šovu, šādu lēmumu pieņemot pēc Kimela nesenajiem izteikumiem ēterā par konservatīvā aktīvista Čārlija Kērka nāvi un tam sekojušajiem regulatora draudiem.

Ekonomika «Latvenergo»: Latvijā elektrības izstrāde bija par 27% zemāka (+VIDEO)

Augstāka vēja izstrāde Baltijas valstīs bija galvenais faktors, kas veidoja zemākas cenas.