Viena no mikrorajonu būtiskākajām problēmām - ēku slikts tehniskais stāvoklis

Viena no Rīgas mikrorajonu būtiskākajām problēmām - ēku slikts tehniskais stāvoklis

14 gadu laikā Latvijā atjaunoti vien 8% jeb ap 2000 daudzdzīvokļu ēku.

Noslēdzies starptautiskais pilsētplānošanas pasākums "MadCity 2023": visu pušu sadarbība un iesaiste ir būtiska mikrorajonu atdzīvināšanā, valstī nepieciešama apjomīga programma ēku renovācijai.

Problēmas, kas skar tradicionālos mikrorajonus, ir daudz un dažādas: nolietojies dzīvojamais fonds, publiskās ārtelpas kvalitāte neatbilst mūsdienu pilsētplānošanas principiem, mikrorajonu pilsētvide neveicina iedzīvotāju sadarbību un saliedēšanos utt. Mikrorajonos joprojām dzīvo lielākā daļa iedzīvotāju, un tieši tāpēc ir jārod jauni un nestandarta risinājumi, lai tos padarītu par labāku un pilsētas mērogā integrētāku vietu dzīvei.Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, pirms "MadCity 2023" pasākuma neformālā gaistonē tikās ar interesentiem Āgenskalna priedēs, lai kopīgi izrunātu šī mikrorajona un citām Rīgas apkaimēm problemātiskos jautājumus, apmainītos ar idejām un viedokļiem. Sarunu gaitā V. Ķirsis atzīmēja, ka mikrorajonu dzīves kvalitātes uzlabošana ir viena no Rīgas domes prioritātēm.

Pasākuma laikā akcentēja vienu no mikrorajonu būtiskākajām problēmām - ēku slikto tehnisko stāvokli. Eksperti uzstājoties atzina, ka tā ir ilūzija, ka valsts sniegtais finansējums ēku atjaunošanai Latvijā ir pietiekošs. Tādēļ, lai efektivizētu un paātrinātu ēku renovācijas procesu, kad 14 gadu laikā Latvijā atjaunoti vien 8% jeb ap 2000 daudzdzīvokļu ēku, valstī ne tikai būtu jāveido visām iesaistītajām pusēm izprotamas un praktiski realizējamas programmas, bet arī valstij būtu jāizveido apjomīgs ēku atjaunošanas fonds. Turklāt ēku tehniskais stāvoklis pieprasa ne tikai namu siltināšanu un fasāžu "uzfrišināšanu": daudzām ēkām nepieciešama pilnīga atjaunošana, turklāt tas jāveic kompleksi, ietverot arī apkārtējās vides labiekārošanu, kā to, piemēram, dara kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā.