Latvijas izglītības kvalitātes rādītāji pasliktinās un kā viena no izšķirošajām pazīmēm ir pilsēta – lauku teritorija, - pauž IZM informācija Ministru Kabinetam.
Latvijā kopumā pedagogu nodrošinājums un atalgojums ir nepietiekams un rada augstus riskus nozares ilgtspējai, tādēļ pedagogu profesijas pievilcībai ir nepieciešams konkurētspējīgs atalgojums un samērīga darba slodze. Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības posmā uz 2023. gada 8. jūniju bija 417 vakantas pedagogu likmes, kas ir 2,3% no kopējā pedagogu likmju skaita un rada papildus slogu esošajiem pedagogiem, lai nodrošinātu nepārtrauktu mācību procesu. Turklāt 65 gadu un vecāku pedagogu īpatsvars ir 8% no kopējā pedagogu skaita.
Vidēji ar vismazāko darba slodzi ir lauku teritorijās strādājošie pamatskolas skolotāji. Tie ir eksakto un sociālo jomu skolotāji, kuru kvalifikācija ļauj mācīt 1-2 mācību priekšmetus ar nelielu stundu skaitu. Lauku teritorijā lielā skaitā izglītības iestāžu vairāk kā 50% skolotāji iestādē nav pamatdarbā, kas ietekmē šo izglītības iestāžu organizācijas kultūru un var negatīvi ietekmēt izglītības kvalitāti. Dati liecina, ka skolotāji strādā nepilnu slodzi, tajā pašā laikā nozarē ir nozīmīgs darba spēka trūkums - vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības posmā uz 2023. gada 8. jūniju bija reģistrētas 417 vakantas pedagogu likmes, kas ir 2,3% no kopējā pedagogu likmju skaita.
Vidējās izglītības posmā 2022. /2023. mācību gadā vidējie snieguma rādītāji pamatpriekšmetos pamatkursu līmenī uzrāda tendenci samazināties - pamattermiņā kārtotie eksāmeni (pirms apelāciju izskatīšanas) uzrāda vidējo sniegumu 35% matemātikā, 54% latviešu valodā un 63% angļu valodā. Vidējā snieguma rādītājs var liecināt par papildu atbalsta un individualizācijas nepieciešamību mācību satura apguvē, īpaši, matemātikā.
Latvijas Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma IEA PIRLS 2021 pirmo rezultātu ziņojumā tika akcentēta zēnu vājā lasītprasme lauku teritorijās, kas ir pasliktinājusies zem pētījuma vidējā rādītāja – 500 punktiem, un pat vidējā zemākajam slieksnim – 475 punktiem. Savukārt, vērtējot skolēnu mācību sniegumu atšķirības atkarībā no viņu izglītības iestādes teritorijas tipa PISA pētījumā, plaisa starp lauku un pilsētu teritoriju skolēnu sniegumiem par labu otrajiem ir ierasts novērojums.
Dokuments, ko ministre Anda Čakša (Jaunā Vienotība) nosūtīja valdībai, sludina skolu tīkla “optimizāciju”, t.i. lielākās daļas izglītības iestāžu slēgšana laukos.
Krišs Ziverts
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri