Bankas: no plānotā valsts atbalsta ieguvēji būs turīgie kredītņēmēji

Asociācijā informē, ka no pēdējo septiņu gadu laikā izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem ar nodrošinājumu 50% līgumu ir summā līdz 50 000 eiro, no kuriem šobrīd aktīvi ir 75% līgumi. Savukārt 30% līgumu izsniegtās summas ir no 50 000 līdz 100 000 eiro, no kuriem joprojām aktīvi ir 85% līgumu.

FNA vadītāja Sanita Bajāre skaidro, ka "atlaide" ikmēneša kredītmaksājumiem nebūt nenonāks pie tiem iedzīvotājiem, kuriem tā, iespējams, būtu nepieciešamāka. Pie šāda augsta ienākumu līmeņa cilvēkiem parasti ir iespējas pārskatīt ģimenes budžeta tēriņus, rodot iespēju veikt neatliekamos un obligātos maksājumus.

Bajāre uzsver, ka daļa kredītu ir ņemti senāk, tāpēc šobrīd kredīta atlikums - 250 000 eiro - var nozīmēt to, ka sākotnējā aizņēmuma summa ir bijusi vēl lielāka un īpašumi - ekskluzīvāki. Tāpēc šī būtu uzskatāma par atbalsta sniegšanu turīgākajām mājsaimniecībām un iedzīvotājiem, kuriem šāds atbalsts faktiski nav vitāli nepieciešams.

Eiropas Centrālā banka (ECB) cēlusi bāzes procentu likmes, tādējādi auga EURIBOR likmes, tieši tāpēc, lai, slāpējot iedzīvotāju pirktspēju, mazinātu inflāciju. Bajāre norāda, ka ideja atbalstīt turīgāko iedzīvotāju pirktspēju neatbilst ECB īstenotajai inflācijas mazināšanas politikai. Parasti, izvērtējot atbalsta nepieciešamību, citviet Eiropā un pasaulē valsts atbalsta mērauklas piešķiršanai pamatoti kalpo iedzīvotāju vai mājsaimniecību ienākumu līmenis, nevis emocijās balstīti pieņēmumi.

Kopumā pēdējo septiņu gadu laikā izsniegti vairāk nekā 30 000 hipotekāro kredītu ar nodrošinājumu, kuru vidējā summa veido 29 000 eiro. Arī šogad skaitliski visvairāk izsniegto kredītu apmērs nepārsniedz 50 000 eiro. Šādā cenu kategorijā visbiežāk tiek iegādāti dzīvokļi sērijveida būvēs.

Amplitūdā no 50 000 līdz 100 000 eiro pēdējo septiņu gadu laikā hipotekārie kredīti ar nodrošinājumu izsniegti nepilniem 19 000 mājsaimniecību, vidējai summai sasniedzot 70 000 eiro. Savukārt virs 100 000 eiro kredīti izsniegt 13 000 mājsaimniecību, vidējai summai sasniedzot 147 000 eiro. Turklāt asociācijā atzīmē, ka šai kredītņēmēju grupai visbiežāk jeb 67% gadījumu ir arī kādas citas aktīvas saistības.

Kopumā aktīvo hipotekāro kredītu līgumu skaits vērtībā līdz 50 000 eiro ir divreiz lielāks, nekā to saistību apmērs, kas pārsniedz 100 000 eiro. Turklāt arī šogad pirmajā pusgadā vidējā izsniegtā kredītu summa nepārsniedz 84 000 eiro, lai arī īpašumu cenas ir paaugstinājušās, informē FNA pārstāvji.

"Tādējādi varam apgalvot, ka atbalsts kredītņēmējiem ar kredīta atlikumu līdz 250 000 eiro ir nepamatots. Jautājums - vai mēs Latvijā esam tik turīgi, lai atbalstītu tos no mums, kuri var atļauties uzņemties tik lielas kredītsaistības?" uzsver Bajāre.

FNA norāda, lai saņemtu hipotekāro kredītu 250 000 eiro apmērā uz 30 gadiem, ģimenes minimālajam neto ienākumu slieksnim jābūt vismaz 3800 eiro mēnesī. Savukārt, lai iegādātos mājokli 100 000 eiro vērtībā, ģimenes ienākumiem būtu jābūt no 1500 līdz 1900 eiro neto (atkarībā no bērnu skaita ģimenē).

Asociācijas dati liecina, ka septembrī no 1402 izskatītajiem iesniegumiem par ikmēneša kredīta maksājumu vai likmju pārskatīšanu, reālas maksātspējas grūtības fiksētas 26 gadījumos. Savukārt Latvijas Bankas dati rāda, ka kavējums līdz 90 dienām ir 0,5%, bet kavējums no 91 līdz 180 dienām - 0,1% no hipotekāro kredītu portfeļa.

FNA uzskata, - lai palīdzētu tiem, kuriem patiešām ir grūtības veikt maksājumus vai kuri šādās grūtībās varētu nonākt, valsts no savas puses var izmantot daudz efektīvākus risinājumus, piemēram, izveidojot īpašu atbalsta fondu, nevis nosakot "atlaidi" visiem bez pārdomātas un izsvērtas argumentācijas.