• Klaudija,
  • Persijs,
  • Vaida
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


LIZDA un IZM nenonāk pie vienota redzējuma par iemesliem finansējuma trūkumam

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 13:45, 19.10.2023


Pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sarunām ceturtdien puses nenonāca līdz kopīgam redzējumam par iemesliem finansējuma trūkumam pedagogu algu pieaugumam.


Foto: LETA

LIZDA ceturtdien tikās ar IZM pārstāvjiem, lai pieprasītu skaidrojumu par budžeta līdzekļu piešķīrumu mērķdotācijai un tās aprēķināšanas kārtību.

Kā galvenie iemesli vietām fiksētajam skolotāju atalgojuma samazinājumam tika minēti skolēnu skaita vai darba slodzes samazinājums.

Analizējot ministrijas rīcībā esošo informāciju, secināts, ka lielākoties skolotājiem atalgojums ir pieaudzis, apliecināja IZM Izglītības departamenta Edīte Kanaviņa. Viņa kā atalgojuma samazināšanas galvenos iemeslus pieminēja skolēnu skaita vai slodzes samazinājumu, taču esot arī gadījumi, kurus ministrija apspriedīs individuāli ar pašvaldībām. Pēc ministrijas aplēsēm, pedagogu skaits, kuriem samazinājies atalgojums, neesot liels.

Kanaviņa sacīja, ka līdz šim ministrija nav saņēmusi nevienu pašvaldības iesniegumu par problēmām valsts izmaksātās mērķdotācijas aprēķinos, tomēr līdz oktobra beigām pašvaldībām vēl ir iespēja pārskatīt savas tarifikācijas.

Tikšanās laikā arodbiedrības pārstāvji piekrita ministrijai, ka darba algas samazinājums varētu būt saistīts ar skolēnu skaita izmaiņām izglītības pakāpē vai darba slodzes samazinājumu. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga arī pieminēja, ka janvārī piešķirtā valsts budžeta mērķdotācija izmantota likmes paaugstināšanai, nevis darba slodzes balansēšanai. Tāpat atsevišķas pašvaldības samazinājušas savus ieguldījumus pedagogu darba samaksai, kā arī tās pārdala valsts mērķdotāciju.

Arodbiedrība neizslēdz iespēju, ka piešķirtais finansējums atalgojumam no septembra līdz decembrim ir par 12,47 miljoniem eiro mazāks nekā būtu nepieciešams. Izglītības un zinātnes ministres padomnieks analītikas jautājumos Jānis Salmiņš apliecināja, ka izprot arodbiedrības bažas par mērķdotācijas aprēķinu korektumu, tāpēc šobrīd notiekot darbs pie programmas finansējuma modeļa izstrādes, kas būšot caurskatāmāka finansējuma piešķiršanas kārtība.

"Mēs šobrīd runājam par 2% skolotāju, kuriem esam definējuši problēmas, un te tiešām ir vieta sarunām ar pašvaldībām, lai pašvaldības skaidrotu izmaiņas mērķdotāciju sadalē. Šobrīd neviena pašvaldība pie mums nav vērsusies," piebilda IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga (JV). Viņa atkārtoti apliecināja, ka ministrija ir vērsusies Valsts kontrolē un Finanšu ministrijā, lai saprastu, kurās pašvaldībās mērķdotāciju sadale veikta neprecīzi.

Kā ziņots, LIZDA iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka vairākās pašvaldībās ar valsts izmaksāto mērķdotāciju šomēnes nepietiek pedagogu atalgojuma pieauguma nodrošināšanai un slodžu balansēšanas ieviešanai.

LIZDA uzsver, ka pēc vienošanās par pedagogu algu grafiku un slodžu balansēšanu Izglītības un zinātnes ministrija vairākkārt uzsvērusi, ka ar ieplānoto finansējumu pietiks visiem apsolītajiem mērķiem. Savukārt izglītības ministre uzsvērusi pašvaldību nozīmi mērķdotācijas sadalē izglītības iestādēm.

Valdība 21.aprīlī apstiprināja IZM iesniegtos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.

Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1.septembra ir 1240 eiro jeb par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Pašreizējais pedagogu algas palielināšanas grafiks paredz nevienlīdzības mazināšanu starp pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, kas radusies atšķirīgo slodžu dēļ - pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, savukārt pārējiem pedagogiem no 1.septembra noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā.

Kopumā zemākās darba samaksas paaugstināšanai un slodžu sabalansēšanai piešķirti 98 miljoni eiro. No tiem 20 miljoni piešķirti septembrī.

Atbilstoši ministrijas rīcībā esošiem datiem, zemākā noteiktā darba samaksas likme 8,50 eiro ir noteikta 35% izglītības iestāžu. 41,6% izglītības iestāžu darba samaksas likme noteikta 8,50 līdz 10 eiro, bet 18,5% izglītības iestāžu - 10 līdz 11,50 eiro. Darba samaksas likme lielāka par 11,50 eiro noteikta 4,7% izglītības iestāžu.

Vidējā vienas stundas likme valstī ir 9,63 eiro, un vidējā algas likme bez piemaksām skolotājam - 1392,59 eiro. Savukārt ar piemaksām pedagogi saņem vidēji 1478,99 eiro. IZM Izglītības departamenta Edītes Kanaviņas ieskatā, piemaksām ir novirzīts "pietiekami liels finansējums", lai saglabātu slodzes sadalījumu - 35% citiem pienākumiem, bet 65% kontaktstundām.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Siliņa: Mieram Ukrainā nepieciešamas spēcīgas drošības garantijas

Taisnīgam un noturīgam mieram Ukrainā nepieciešamas spēcīgas drošības garantijas no Eiropas, ASV un citām līdzīgi domājošām valstīm, labas gribas koalīcijas sanāksmē uzsvēra Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Sabiedrība Rinkēvičs: Valstij un baznīcai ir arī kopīgas rūpes

Satversme nosaka valsts un baznīcas šķirtību, taču ir vairāki saskarsmes punkti, kur valstij un baznīcai ir kopīgas rūpes, piemēram, valsts sakrālā mantojuma saglabāšana, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš ceturtdien Rīgas pilī tikās ar lielāko kristīgo konfesiju vadītājiem Latvijā.

Sabiedrība Reģionālajā sabiedriskajā transportā nākamgad pieaugs biļešu cenas

Reģionālajā sabiedriskajā transportā no 2026.gada 15.janvāra pieaugs biļešu cenas, ceturtdien nolēma Sabiedriskā transporta padome.

Sabiedrība Čehova teātris ielūdz uz publisku diskusiju

Diskusiju cikls "Bez punkta uz i" turpinās jau trešo sezonu un 5.septembrī notiks jau devītā diskusija šoreiz par detektīviem mūsdienās. Detektīvs kā mūsdienu cerība atgūt taisnīgumu un atjaunot kārtību pasaulē.

Lasiet arī

Pasaule Tramps Aizsardzības ministriju pārdēvēs par Kara ministriju

ASV prezidents Donalds Tramps Aizsardzības ministriju pārdēvēs par Kara ministriju, ceturtdien pavēstīja Baltais nams, norādot, ka nosaukuma maiņa radīs spēcīgāku tēlu.

Ekonomika Septembra beigās Rīgā notiks ceturtais Latvijas FinTech forums (+VIDEO)

Būs iespēja uzdot Latvijas Bankas ekspertiem jautājumus par licencēšanu, uzraudzību, maksājumu pakalpojumiem.

Ekonomika Zviedrijā samazinās PVN pārtikai

Lai cīnītos pret pārtikas cenu kāpumu, Zviedrijā uz laiku tiks par pusi samazināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pārtikas produktiem - no pašreizējiem 12% līdz 6%, ceturtdien paziņoja valdība.

Pasaule Zelenskis: Tramps kritizējis ES valstis, kas joprojām pērk Krievijas naftu

ASV prezidents Donalds Tramps videokonferencē ar Eiropas līderiem un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski ceturtdien paudis neapmierinātību ar Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas joprojām pērk Krievijas naftu, atklāja Zelenskis.

Pasaule Vācijas vadībā sākušās militārās mācības "Quadriga"

Vācijas vadībā Baltijas jūras reģionā ceturtdien sākušās militārās mācības "Quadriga", kurās tiks praktizēta karavīru un kara tehnikas pārvietošana uz Lietuvu.

Ekonomika Pašvaldības iebildīs pret sabiedriskā transporta reisu samazināšanu

Pašvaldības, visticamāk, iebildīs pret nākamgad plānoto sabiedriskā transporta reisu samazināšanu, aģentūrai LETA teica Jēkabpils novada mērs, Latvijas Pašvaldību savienības Tautsaimniecības komitejas vadītājs Raivis Ragainis (LZP).