• Akvelīna,
  • Ernestīne,
  • Ingmārs
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Mieriņa: Latviešu valodas prasme ir mūsu valsts drošības pamats

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 15:44, 16.10.2023


Latviešu valodas prasme ir mūsu valsts drošības pamats, šodien parlamentā konferencē "Latviešu valoda - valstiskuma nostiprināšanas, izaugsmes un sadarbības valoda" akcentēja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).


Foto: LETA

"Valodas tagadne un nākotne ir atkarīga no mums katra - lietosim latviešu valodu ik dienas ar lepnumu, mācīsim latviešu valodu saviem bērniem un mazbērniem, mudināsim citus apgūt latviešu valodu. Tādējādi valoda, tās prasme ir arī valsts drošības pamats," par Saeimas priekšsēdētājas uzsvērto aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

"Latviešu valoda ir mūsu iepriekšējo paaudžu mantojums un mūsu nākotnes pamats. Neatņemama tautas un valsts identitātes daļa. Valoda ļauj mums apzināties sevi kā vienotu tautu - latviešus. Tie ir ne tikai vārdi, bet arī domas, kultūras izteiksmes un kolektīvās atmiņas piederība," pauda Mieriņa.

Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka latviešu valoda tāpat kā jebkura cita valoda ir dzīva un dinamiska sistēma, kas attīstās un pielāgojas sabiedrības vajadzībām un izmaiņām. "Mums ir jāapsver, kāda ir valodas loma zinātnē, kultūrā un ekonomikā un kā mēs varam izmantot šo valodu, lai veicinātu inovācijas un cilvēku izaugsmi," uzsvēra Mieriņa.

Spriežot par valsts valodas politiku, Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka tās pamatnostādnes, kā arī Satversmē noteiktie konstitucionālie pamati ir svarīgs ceļvedis valsts valodas attīstībā un stiprināšanā.

"Šī politika ietver pasākumus, lai aizsargātu un veicinātu latviešu valodu visās dzīves jomās, ieskaitot izglītību, kultūru, masu medijus un valsts iestādes. Es atbalstu politiku: runāt latviski," uzsvēra Mieriņa, akcentējot, ka ar lepnumu to praktizē, ļaujot mūsu valodai skanēt arī starptautisko vizīšu laikā.

Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka savās pirmajās ārvalstu vizītēs, tiekoties ar Igaunijas un Lietuvas parlamentu priekšsēdētājiem, ir rosinājusi stiprināt kaimiņattiecības, nodrošinot pierobežas skolās kaimiņu valstu valodas apguvi.

4.maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka, uzrunājot konferences dalībniekus, uzsvēra, ka latviešu valoda ir un būs mūsu tautas un valsts galvenais pamats. Deputātiem, valdībai, visai sabiedrībai ir jāveic milzu darbs, lai panāktu, ka latviešu valoda ir dzirdama visur, pauda 4.maija Deklarācijas kluba vadītāja.

Tā ir gan publiskā, gan privātā sektora atbildība, ka latviešu valodas lietošana ir nepieciešamība, sacīja Čebotarenoka.

4.maija Deklarācijas kluba prezidente akcentēja, ka bieži tiek jautāts, kāds ir mūsu valsts nākamais uzdevums pēc neatkarības izcīnīšanas, Latvijas Republikas atjaunošanas. Viens no galvenajiem uzdevumiem, ko nepieciešams nekavējoties risināt, ir iedzīvināt latviešu valodu starp visiem cilvēkiem, kuri tiešām vēlas dzīvot Latvijā. Cilvēki, kuri brīvi sapratīs valsts valodu, varēs sekot līdzi procesiem kā Latvijā, tā pasaulē. Vienota demokrātiskā diskursa valoda stiprinās piederību un uzticēšanos Latvijas valstij, uzsvēra Čebotarenoka.

Konferenci rīko Saeima un 4.maija Deklarācijas klubs, lai pievērstu uzmanību latviešu valodas nozīmei nacionālās politikas veidošanā un latviskās identitātes tālākā stiprināšanā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība AM: Viens no izaicinājumiem ir demogrāfiskie procesi

Viens no izaicinājumiem arī aizsardzības jomā ir demogrāfiskie procesi, jo kļūst grūtāk piesaistīt jaunus cilvēkus, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā teica Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretāra vietnieks Uģis Norītis.

Sabiedrība Uzlabos krīzes vadības sistēmu valstī

Krīzes vadības centra iesaiste plānota, kad apdraudējums aptvers vairākas nozares vai visu valsti, kā tas bija, piemēram, Covid-19 pandēmijā. Savukārt militāras krīzes gadījumā centrs koordinēs civilā sektora rīcību un nodrošinās sadarbību ar militāro sektoru.

Sabiedrība Sociālo mājokļu būvniecībai papildus teju 20 miljoni eiro

Līdz ar atbalsta palielinājumu un projektu veiksmīgas īstenošanas rezultātā rindas uz sociālajiem mājokļiem Latvijā kopumā līdz 2029.gada beigām varētu samazināties gandrīz par 2 000 mājsaimniecībām.

Sabiedrība Nākamajā apkures sezonā varētu palielināt siltuma tarifu Rīgā

Nākamajā apkures sezonā varētu tikt palielināts siltuma tarifs Rīgā, trešdien intervijā Latvijas Radio lēsa "Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons.

Lasiet arī

Pasaule Izdevums: No Krievijas armijas dezertējuši 49 000 karavīru

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā no Krievijas armijas varētu būt dezertējuši vismaz 49 000 karavīru un virsnieku, vēsta Rīgā bāzētais krievu emigrantu tīmekļa izdevums "Važnije Istorii".

Sabiedrība Rēzeknes domes atlaišanu atzīst par atbilstošu Satversmei

Saeima Rēzeknes domi pērn atlaidusi atbilstoši Satversmei, spriedumā atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Kultūra Jūrmalā atklās Naumova jubilejas izstādi

Jūrmalas muzejā no šodienas līdz 29.jūnijam būs skatāma Alekseja Naumova jubilejas izstāde "Laika gaisma", aģentūru LETA informēja muzejā.

Kultūra Rīgā sesto reizi norisināsies eksperimentālā kino festivāls «Process»

Rīgā no šodienas līdz svētdienai, 25.maijam, norisināsies sestais eksperimentālā kino festivāls "Process", aģentūru LETA informēja pasākuma rīkotāju pārstāvis Žulijens Nuhums Kulibali.