Ķekavas skolā cietušā pusaudža vecāki vērsušies policijā

Kā informēja bērna mamma, viņa cer, ka tiesībsargājošās iestādes noteiks aizliegumu agresoram tuvoties cietušajam un viņa māsai.

Cietušajam pusaudzim Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā konstatēts smadzeņu satricinājums, kā arī esot traumēta mugura. Pašlaik viņš uzturoties mājās, un viņam tiek sniegts visas ģimenes atbalsts.

Visticamāk, ģimene izmantos arī piedāvāto psihologa palīdzību.

Pēc vardarbības gadījuma Ķekavas vidusskolā cietušajai pusei bijusi tikšanās ar skolas sociālo darbinieci un klases audzinātāju. Pārrunās konstatēts, ka tas nav pirmais vardarbības gadījums klasē un ka šis incidents nav bijis nejaušs, bet ticis plānots.

Tiek pieļauts, ka skolā esot vairāku pusaudžu grupējums, kam esot sakari ar citu grupējumu no Rīgas.

Kā uzsvēra cietušā pusaudža māte, viņas mērķis šobrīd esot pasargāt savus bērnus un viņa darīs visu, lai bērni skolā varētu justies droši.

Kā ziņots, šonedēļ sociālajos tīklos plaši izplatījās video no Ķekavas vidusskolas, kur mācību iestādes telpās kāds 9.klases skolēns piekāva citu skolas audzēkni.

Ķekavas vidusskolas direktore Sandra Pugovka ar Ķekavas novada domes atbalstu ir izdevusi rīkojumu, kas liek kautiņa iniciatoram līdz lietas apstākļu noskaidrošanai mācību vielu apgūt attālināti. Notikušo izmeklē Ķekavas novada bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupa, kurā darbojas pašvaldības policijas, sociālā dienesta, bāriņtiesas un pašvaldības izglītības pārvaldes darbinieki.

"Lai mazinātu vardarbību Latvijas izglītības iestādēs, Ķekavas novada domes deputāti un pašvaldības speciālisti gatavo pieprasījumu normatīvo aktu grozījumiem, cita starpā paredzot arī lielāku vecāku atbildību bērna uzvedības problēmu risināšanā," teikts Ķekavas novada pašvaldības paziņojumā.

Arī LIZDA atkārtoti uzsver, ka šis gadījums kārtējo reizi pierāda, ka nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs. Arodbiedrība uzskata, ka steidzamības kārtā būtu jāpieņem grozījumi Ministru kabineta noteikumos, dodot tiesības direktoram kopā ar starpinstitucionālo sadarbības padomi noteikt, ka skolēns mācās ārpus skolas. Tāpat nepieciešami grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, lai aizdomu gadījumā izglītības iestādei būtu tiesības pārbaudīt skolēna somu. Tāpat tiek norādīts uz nepieciešamību noteikt vecāku atbildību, ja tie nerod risinājumu bērna uzvedības problēmām vai neinformē skolu, ja viņa bērns var radīt draudus cita veselībai un drošībai.

LETA jau rakstīja, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija pērn saņēmusi 61 sūdzību par vienaudžu savstarpēju fizisku, emocionālu vai fizisku un emocionālu vardarbību, kas ir par 13 sūdzībām vairāk nekā 2021.gadā. Savukārt šī gada pirmajos piecos mēnešos saņemti jau 57 ziņojumi par vienaudžu savstarpēju vardarbību.

Ņemot vērā publiski vairākkārt izskanējušo informāciju par emocionālo un fizisko vardarbību, ko pret pedagogiem un izglītojamajiem vērsuši skolēni, LIZDA un Latvijas izglītības vadītāju asociācija (LIVA) vērsušās Saeimā un Izglītības un zinātnes ministrijā, lūdzot Izglītības likumā noteikt rīcību vardarbības pret pedagogu vai citu izglītojamo gadījumos.

Tikmēr Saeimas deputāti kā risinājumu vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs piedāvājuši vien sociālā pedagoga studiju programmas augstskolās atjaunošanu. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē jūnijā tika uzsvērts, ka sociālais pedagogs ir viens no svarīgākajiem cilvēkiem skolā, kura pienākums ir savlaicīgi pamanīt vardarbības iedīgļus un sadarbībā ar skolas atbalsta komandu operatīvi risināt vardarbību starp skolēniem. Sēdes dalībnieki uzskata, ka vardarbību skolā nerisinās pašvaldības sociālais darbinieks, jo pašvaldībās jau patlaban trūkst sociālo darbinieku, savukārt tie, kuri strādā, jau ir pārslogoti ar citiem darba pienākumiem.