Ētikas pārkāpumus bāriņtiesās piedāvā skatīt pašvaldību ētikas komisijās

Noteikt Bāriņtiesas likumā kārtību, kādā pašvaldības ētikas komisija izskata gan bāriņtiesas priekšsēdētāja, gan darbinieku pieļautos ētikas pārkāpumus, piedāvāja tiesībsargs. Pēc Tiesībsarga biroja pārstāvju sacītā, šāds modelis jau ieviests desmit pašvaldībās.

Šobrīd likumā noteikts tikai bāriņtiesu pienākums ievērot ētikas standartus, kurus izstrādājusi Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija. Lai arī ētikas kodeksā atrunāts, ka pārkāpumus izsaka pašvaldība, kārtība, kādā tas notiek, ir ļoti grūti atrodama un izprotama, komisijas sēdē sacīja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

"Ja cilvēks ir piedzīvojis neētisku rīcību, viņam ir jābūt skaidri zināmai kārtībai, kur jāvēršas un kas šo pārkāpumu izskatīs," uzsvēra Grāvere, piebilstot, ka vairākās pašvaldībās šāda regulējuma neesot.

Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme, daloties ar savu redzējumu, sacīja, ka pašvaldības ētikas komisija pieņemtu gala lēmumu, tomēr, izskatot katru gadījumu, tiktu ņemts vērā arī Bāriņtiesu darbinieku asociācijas viedoklis.

Savukārt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Gunita Kovaļevska aicināja skatīties uz pašvaldību iestādēm, kurās notiek darbs ar bērniem, kā uz kopumu, un skatīt arī citu iestāžu darbinieku ētikas pārkāpumus vienotā procesā. Tādējādi iedzīvotājiem varētu būt izpratne, kur vērsties.

Šāda kārtība, VBTAI vadītājas ieskatā, ļaus arī nestigmatizēt iesaistītās iestādes, jo pretējā gadījumā varētu rasties situācija, kad vienas institūcijas pārkāpumi tiek skatīti "ļoti strukturēti, strikti un atsevišķi noregulēti", bet citu iestāžu darbinieku pārkāpumi - atbilstoši pašvaldības pašas redzējumam.

Skeptiski uz piedāvājumu iespējamo ētikas pārkāpumu nodošanu pašvaldībām raugās Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas pārstāvji. Sēdē izskanēja bažas, ka pašvaldība, vērtējot savus darbiniekus, varētu rīkoties aizstāvoši. Īpaši tika izceltas mazās pašvaldības, kur situāciju "būtu objektīvi neiespējami" izvērtēt neitrāli. Tāpēc tika piedāvāts iespējamos ētikas pārkāpumus skatīt neatkarīgai institūcijai, piemēram, VBTAI, lai tiktu saglabāta objektivitāte.

Paustajām bažām iebilda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča, sakot, ka pašvaldību dažādo praksi ētikas jautājumu risināšanā iespējams novērst, izstrādājot vienotas vadlīnijas par ētikas jautājumu izskatīšanu.

LPS pārstāvji norādīja, ka nepieciešamas sarunas ar pašvaldībām un bāriņtiesām, lai saprastu, kāds būtu labākais risinājums izskatīšanai pašvaldības ētikas komisijā. Vienlaikus LPS pieļauj, ka visām pašvaldībām vienotu sistēmu izveidot neizdosies dažāda iedzīvotāju, tostarp bērnu, skaita un bāriņtiesu lieluma dēļ.

Savukārt VBTAI vadītāja atgādināja, ka bāriņtiesas veic arī citas funkcijas, nesaistītas ar bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem, tāpēc, uzticot iespējamo pašvaldības darbinieku pārkāpumu skatīšanu valsts institūcijām, tiktu "nonievelēti pašvaldību pienākumi un tiesības". Tā vietā būtu jāstiprina pašvaldību izpratne par iespējamo ētikas pārkāpumu risināšanu.

Ierosinājumam nodot pašvaldībām izskatīt ētikas pārkāpumus bāriņtiesās piekrita arī Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētāja, Jelgavas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Solveiga Alksne. Viņa arīdzan informēja, ka pašvaldību rīcībā ir atjaunotais ētikas kodekss, kurā atrunāta kārtība, kā var risināt jautājumus par bāriņtiesas darbinieku iespējamiem ētikas pārkāpumiem.

Saeimas komisija uzdeva darba grupai, ko uzticēts vadīt LM, mēneša laikā informēt par izdarīto vienota bāriņtiesas darbinieku ētikas pārkāpumu izskatīšanas regulējuma izstrādē.